Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra pulciņu prezentācijā mūsdienu deju studijas "Dzintari" meitenes uzstājās ar deju "Mans draugs". Deju skolotāja un horeogrāfe Monta Sprūde pastāsta, ka grupas jau ir pilnībā nokomplektētas, tāpēc uzņemšana šogad vairs nenotiks. "Dzintari" ir sadalīti piecās grupās, kurās kopā dejo ap 100 meiteņu.
Foto: Ruslans Šuļga

21.09.2019 Liepājā pulciņu netrūkst, tikai jāatrod savējais  (4)

Ir sācies jaunais mācību gads, un nereti, lai sevi pilnveidotu un attīstītu savas prasmes, bērni un jaunieši iesaistās dažādos ārpusskolas pulciņos, studijās u.c. veida mācību iestādēs. Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs (BJC) vien piedāvā apmēram 60 dažādu pulciņu. Kā izdarīt savu izvēli?

Uz pirmo – vecākiem pie rokas

Aprunājoties ar pusaudžiem, noskaidrojām, ka katram ceļš līdz izvēlētajai pēcstundu nodarbei, bijis atšķirīgs. Cits sevi atrod ātrāk, cits vēlāk, citam ir būtiski vienkārši kaut kur sevi nodarbināt, lai iepazīstos ar saviem vienaudžiem un padarītu ikdienu interesantāku, cits meklē ko tādu, kas varētu patiesi noderēt nākotnes izvēlētajai profesijai.

"Ja Liepājā būtu interešu izglītība, kas mani interesē, piemēram, fizikas pulciņš, kas vairāk koncentrēts uz eksperimentālo daļu un sarežģītākām fizikas tēmām, piemēram, vispārīgā relativitāte vai standarta modulis, es, iespējams, tajā labprāt ietu, bet tā kā es neesmu īpaši sabiedrisks, tāpēc nekādos pulciņos tā pat vien neiesaistos", saka Eduards, kuram šogad palika 17 gadu.

Dažreiz bērni izvēlas sev šķietami loģisko nodarbi: "Mana vecākā māsa un vecākais brālis tur mācījās", stāsta 15 gadus vecais Raivo, kurš mācās Liepājas Mūzikas, Mākslas un dizaina skolā.

"Sapratu, ka arī gribu dziedāt, mamma veda mani uz popgrupu, bet tad nolēma, ka vērtīgāk ir mācīties mūzikas skolā, kur beigās ir arī diploms. Esmu par to priecīgs, jo man vēl joprojām tas patīk. Tur ir forši draugi un notikumi!" puisis saka.

Savukārt Raivo vienaudze Agnese stāsta: "Kad biju maziņa, ļoti gribēju mācīties mūziku, tāpēc palūdzu mammai mani aizvest uz mūzikas skolu.

Neko nenožēloju, jo man ļoti patīk dziedāt, es mīlu mūziku un ar draugiem arī kopā dziedam un spēlējam dažādus instrumentus. Man patīk mūzikas pasaule, neko citu es neizvēlētos!"

Bet 13 gadus vecā Krista nodarbojas ar vieglatlētiku Liepājas sporta skolā. "To ieteica mana krustmamma. Es trenējos tikai trīs gadus, taču man ļoti patīk, tāpēc par citām iespējām nemaz nedomāju, " tā Krista.

Kā pedagogi atrod savu audzēkni?

BJC vokālās studijas "Skaņu karuselis" vadītāja Agita Dobele atklāj, ka informācija par pulciņu līdz potenciālajiem dalībniekiem nereti nonāk "no mutes mutē": "Bērni stāsta saviem draugiem, kur dzied, ko dara, kā arī vecāki mani iesaka. Par to ļoti priecājos."

Kad viņas studija sākusi darbu, protams, sevi reklamējusi dažādos veidos – gan apmeklēja skolas un runāja ar skolniekiem, gan sagatavoja reklāmas lapiņas, kuras izdalīja bērnudārzos.

"Katru mācību gadu mainās tie dziedošie jaunieši – kāds pienāk klāt, kādu vecāki tomēr izvēlas sūtīt sporta nodarbībās, ar kurām nereti grūti apvienot vēl dziedāšanas studiju. Daudzi bērni arī izvēlas pēc sagatavošanās dziedāšanā tālāk jau nopietnāk pievērsties mūzikai un iestājas mūzikas skolā. Vidēji mācību gadā ir līdz 15 bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem, ar kuriem es strādāju," ar studijas darbu iepazīstina A. Dobele.

"Milzīga atšķirība ir mācīt skolā kādu priekšmetu, kur nāk visi – gan tie, kurus interesē konkrētais priekšmets, gan tie, kurus tas nemaz neinteresē vai mācīt interešu izglītības jomā, kur bērni ir daudz vairāk ieinteresēti, jo viņi ir izvēlējušies apgūt ko jaunu,"

stāsta studijas "Māksla" vadītāja Guna Skabarniece.

"Bet manas sirds pietiek visiem," turpina skolotāja. Savu studiju "Vaduguns" telpās viņa vada tikai trešo gadu, bet jau ir izveidojušās divas vecuma grupas – pirmsskolas un skolas vecuma bērniem.

Reklāmu par studiju G.Skabarniece publicē sociālajos tīklos un saka, ka viņai ar to pietiekot, "jo bērni ceļu līdz nodarbībām atrod".

Sirdslietai naudas nav žēl

Ir aktīvāki vecāki, kas savus bērnus ved uz dažādiem pulciņiem, ir tādi, kas daudz neiejaucas bērna izvēlē, tomēr ikvienā ģimenē ir svarīgs izmaksu jautājums, cik jātērē naudas dažādām ārpusstundu aktivitātēm.

Liela daļa pulciņu Liepājā maksā no trīs līdz septiņiem eiro mēnesī, bet ir arī dārgākas nodarbes, piemēram, hokejs vai teniss. Paulas mamma Ilze stāsta: "Ikmēneša maksa par treniņiem, ir 21.34 eiro mēnesī, bet tās ir tikai grupu nodarbības. Par individuāliem treniņiem ir jāmaksā atsevišķi un viens treniņš izmaksā 38 eiro.

Sākumā jau nelikās tik dārgi – pirmo raketi nopirkām par 25 latiem, pirmo kostīmiņu treniņiem mums uzšuva radiniece, arī apavus pirkām bērnu nodaļā, tāpēc izdevumu nebija tik daudz. Šobrīd jau Paula ar tenisu nodarbojas 8 gadus, daudz nopietnākā līmenī.

Jāpērk sieviešu profesionālie sporta apavi, kas kalpo tikai kādu pusgadu, gan internetā pasūtīti speciālie kostīmi. Arī raketes bērnam pieaugot, mainoties sitiena spēkam, ir nepieciešamas profesionālās. Un nepietiek tikai ar vienu. Raketes pērkam uzreiz divas – ar visu stīgošanu mūsu ģimenei tas izmaksāja 430 eiro, turklāt aptuveni reizi trijos mēnešos tās ir jāpārstīgo – katra raketes pārstīgošana maksā vidēji 20 eiro. Piedalīšanās sacensībās tāpat, protams, ir pašu rokās – cik varam atļauties, tik braucam. Vidēji dalība sacensībās izmaksā 22 – 30 eiro, vēl nakšņošana un ēšana.

Pagaidām darām, ko varam, jo tās nav vienkārši meitas iegribas – tas ir ceļš, kuru viņa ir izvēlējusies, tāpēc saliekam kopā visus spēkus un turpinām viņu virzīt šajā nebūt ne vieglajā sporta ceļā."

Bet kāpēc tieši teniss? "Kad Paula vēl apmeklēja bērnudārzu, viņas draudzenes mamma man pastāstīja, ka savu meitu sākusi vest uz tenisa treniņiem. Mani tas ieinteresēja, aizgājām, iepazināmies ar treniņu norisi, treneri un nolēmām izmēģināt. Tā viss arī aizgāja! Jau astoņus gadus astoņas reizes nedēļā Paula nodarbojas ar savu sirdslietu. Un mums ir prieks, ka meita ir atradusi savu ceļu!"

Galvenais – nepārspīlēt

Patrīcijai ir 14 gadi, viņa mācās gan Liepājas Mūzikas, Mākslas un dizaina skolā, gan Sporta skolā, vēl iet arī tautiskajās dejās. Meitene atzīst, ka īsti nevar noorientēties un palikt pie viena: "Vienmēr esmu bijusi aktīva, man tik daudz kas patīk, ka neesmu varējusi izvēlēties tikai vienu ceļu – man ļoti patīk mūzika, arī pārējo ar laiku pati izvēlējos klāt. Man mamma un tētis neko neieteica – tās ir manas izvēles. Vēl citām izvēlēm man laika neatliek. Esmu ļoti nodarbināta."

Tas ir jautājums par kuru ģimenes mēdz satraukties, vai pulciņu izvēle un tajā ieguldītais laiks ietekmē bērna sekmes? Vai tas veicina domāšanu vai gluži pretēji – atrauj no galvenā?

"Dažreiz vecāki pārspīlē ar bērnu nodarbinātību. Ir bērni, kuri iet gan mūzikas skolā, gan sporta skolā, gan vēl kaut kādos pulciņos – viņi ir pārguruši.

Esmu novērojusi to pēdējo gadu laikā, kādreiz tik izteikti tas nebija vērojams", tā skolotāja Ilona Lipska, kas bērniem māca angļu valodu Liepājas Centra sākumsskolā.

"Aizņemti bērni ne vienmēr var pienācīgi sagatavoties skolai, bieži nav laika pat izmācīties mājas darbus vai pārstāvēt skolu kādā olimpiādē. Skola tomēr ir galvenā prioritāte. Taču – ja viss ir līdzsvarā, plusu ir vairāk – pirmkārt, bērni, kuriem ir nodarbes ārpus skolas, noteikti iemācās režīmu un disciplīnu vairāk nekā tie bērni, kuriem nav jāplāno savs laiks, otrkārt, mazāk laika atliek virtuālajai pasaulei, tādējādi sevi attīstot gan garīgi, gan fiziski. Šīs iemaņas noteikti noderēs tālākajai dzīvei," secina skolotāja.

UZZIŅAI

Daži neparasti pulciņi BJC struktūrvienībās

Nodarbības BJC filiālē “Spārni”: Austrumu dejas, kā arī jogas nodarbības, papīra plastikas pulciņš, apģērba dizains, animācijas studija, bērnu klubiņš, galda spēļu pulciņš.

Nodarbības filiālē "Jauniešu māja": Video skola, kaligrāfija, improvizāciju teātris, debates un publiskā runa.

Nodarbības filiālē “Vaduguns”: Keramika, klubiņš “Pasaulīte” bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, apģērba dizains, tekstila dizains.

Nodarbības filiālē “Laumiņa”: Citādu lietu darbnīca un kokapstrādes darbnīca, kuģu modeļu darbnīca, kokapstrādes darbnīca, aviomodelisms, raķešu-kosmiskais modelisms un radio elektronikas, jaunāko klašu tehniskais modelisms, Lego robotika, stikla mozaīka, fotopulciņš, pērļošanas studija, papīra un citu materiālu plastika, makšķerēšanas skola.