Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

08.03.2018 Latvijā sākta bērnu uzraudzības pakalpojumu problēmu risināšana vecākiem ar nestandarta darba laiku  (3)

Labklājības ministrijas īstenotais projekts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” aktualizējis tēmu, kas iepriekš tik detalizēti nav pētīta.

 Lai risinātu problēmjautājumu par bērnu uzraudzību tiem vecākiem, kuri strādā maiņās, naktīs, brīvdienās un citā laikā, kas ir ārpus ierastajai ikdienas astoņu stundu darba dienai, 2015.gada 1.augustā tika sākts vērienīgs projekts, kas noslēgsies šogad jūlijā. Tas tiek īstenots Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI PROGRESS) 2014.-2020.gadam ietvaros sadarbībā ar Jelgavas, Rīgas un Valmieras pilsētu pašvaldībām un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu. Projekta mērķis ir attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

 Projekta ietvaros tika veikts apjomīgs pētījums, sniedzot subsidētu bērnu uzraudzības pakalpojumu 38 uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku, ar to kopumā nodrošinot 168 bērnus, kuri tika pieskatīti darba dienu vakaros un naktīs no pulksten 18 līdz 8, kā arī brīvdienās, kad vecāki strādāja. Eksperimenta mērķis bija pakāpeniski pāriet uz privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā.

 Pakalpojums nepieciešams daudz plašākam ģimeņu lokam

 Pētījumā iesaistītā socioloģe, eksperte darba un ģimenes dzīves līdzsvara jautājumos Viola Korpa secinājusi, ka veiktais eksperiments liecina par darba laika un nodarbinātības modeļu daudzveidību un praksi gan uzņēmumu, gan atsevišķu indivīdu līmenī: “Mēs redzam, ka gan Latvijā, gan pasaulē mainās nodarbinātības modeļi, un aizvien lielāka dominance ir tieši nestandarta un netipiskajām nodarbinātības formām, dažādiem no tradicionālās darba dienas ilguma atšķirīgiem darba laika modeļiem. Ir pamats uzskatīt, ka šīs tendences turpināsies. Nepieciešamība saskaņot profesionālās karjeras veidošanu un ģimenes dzīves veidošanu kļūst nozīmīgs izaicinājums lielākajai daļai sabiedrības.”

Kā atzīmē eksperte, izvēles, ko izdara vīrieši un sievietes, lai apvienotu profesionālo, personisko un ģimenes aspektu savā dzīvē, lielākoties ir personiskas. Tomēr tas, kā indivīdi samēro pretrunīgās vajadzības, ietekmē sabiedrisko kārtību, iespaidojot, piemēram, dalību darba tirgū un dzimstību. Vienlaikus indivīdu izvēli ietekmē arī sociālās dzīves organizācija, tostarp likumā noteiktās tiesības uz atvaļinājumu, kas saistīta ar ģimeni, un publiskā sektora nodrošināta bērnu un citu apgādājamu personu aprūpe vai citi faktori, piemēram, veikalu darba laiks un mācību dienas ilgums skolā.

 “Pētījumā bija iesaistītas gan ģimenes ar abiem vecākiem, gan tādas, kurās bērnus audzina un aprūpē tikai viens vecāks. Realitātē ļoti problemātiski ir salāgot darbu un ģimenes dzīvi situācijā, kad abi vecāki strādā nestandarta darba laiku, bet visgrūtāk salāgot bērnu pieskatīšanu ar darbu izdodas cilvēkiem, kuri audzina bērnus vieni. Viņi ir arī nabadzības riskam visvairāk pakļautā grupa,” stāsta V. Korpa. “Bija gadījumi, kad šie vecāki atzina, ka bērnus ir atstājuši bez pieskatīšanas un, tā kā viņi ir arī vienīgie ģimenes pelnītāji, baidās zaudēt darbu. Tāpat gadījumos, kad ģimenei ir kādas specifiskas vajadzības, piemēram, aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem vai nopietnām veselības problēmām, nav iespējams radīt standartizētu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, kas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Šīs ģimenes vienmēr būs izņēmumi, bet to skaits nebūs liels. Tomēr atbalsts šādām ģimenēm ir ļoti nepieciešams, kam piemērota ir tikai elastīgas bērnu pieskatīšanas forma.”

 Arī projekta vadītāja Iveta Baltiņa no Labklājības ministrijas norāda, ka bērnu uzraudzības problēmjautājums skar ne tikai vecākus ar nestandarta darba laiku, bet ievērojami plašāku ģimeņu loku: “Pētījums pierādīja, ka šis pakalpojums ir pietiekami aktuāls arī vecākiem, kuri nodarbināti tā saucamajā standarta darba laikā, un to bērniem, kuri iet sākumskolā. Proti, daudzās mācību iestādēs pēc mācību stundām nemaz nav pagarināto dienas grupu. Šādos gadījumos vecākiem jau agrā pēcpusdienā jeb teju tikai darbadienas vidū jau jādomā par bērna nogādāšanu mājās vai citā vietā, kur viņš tiks pieskatīts atlikušo dienas daļu, pašu spēkiem vai ar kāda palīdzību, ja vecākiem pašiem nav šādas iespējas.

 Līdz ar to šī problemātika var nemaz nebūt tik ļoti akcentēta uz netipisku darba laiku, bet ir skatāma daudz plašākā mērogā, uzsvaru liekot uz darba un ģimenes līdzsvaru kopumā. Katrā ziņā ar šo projektu noteikti esam devuši impulsu pozitīvām izmaiņām, un cerams, ka šī vēsts tiks nodota tālāk.”

  Projektā iesaistītā darba devēja viedoklis, komentē AS “Swedbank” Personāla pārvaldes personāla vadības partneris Sandra Legzda:

“Swedbank” kā darba devējs augsti vērtē šāda pētījuma iniciatīvu. No savas puses sekojam līdzi tendencēm darba tirgū, tostarp arī mūsdienīgas darba vides un darba organizācijas tendencēm.

 Dalība projektā sniedza mums iespēju saprast aktualitāti, ieguvumus un arī izaicinājumus, domājot par šādu risinājumu piedāvāšanu darbiniekiem ar nestandarta darba laiku. Viens no būtiskiem faktoriem ir komunikācija par atbalsta saņemšanas iespējām un ieguvumiem, kas ir svarīgs priekšnoteikums dalībnieku piesaistē.

 Kopumā tie darbinieki, kuri šobrīd strādā nestandarta darba laiku, ir jau atraduši risinājumus bērnu pieskatīšanai. Tomēr šādas programmas pastāvēšana kopumā kalpotu kā iedrošinājums tiem vecākiem, kuri mēdz izšķirties par standarta darba stundām, jo nerod risinājumu bērnu pieskatīšanai.

 Patlaban trūkst piedāvājuma bērnu pieskatīšanas vietai, kurai ir dažādots darba laiks, piemēram, iespēja atstāt bērnu brīvdienās vai vest bērnu pusdienlaikā un izņemt vēlu vakarā. Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus tendences, kā arī demogrāfisko jautājumu aktualitāti, šāds risinājums noteikti būtu aktuāls.

   Sanita Šaitere, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” Personāla departamenta personāla projektu vadītāja:

Darba devējam ir vairākas priekšrocības, iesaistoties šādā organizētā projektā un salīdzinot to ar līdzīga projekta uzsākšanu pēc savas iniciatīvas un tikai ar saviem resursiem, jo ir jau sagatavots pamatojums, kāpēc to īstenot, kā arī nodrošināts organizatoriskais atbalsts visa projekta garumā un ievērojama daļa finansējuma. Atbalsts darbiniekiem ar bērniem, kas strādā nestandarta darba laiku, ir vērtējams pozitīvi, bet dažādiem darba devējiem un darbiniekiem var būt piemērotas atšķirīgas atbalsta sistēmas un veidi. Iniciatīvai un būtiskam atbalstam finansējuma nodrošināšanā būtu jābūt no valsts/pašvaldības puses, līdzīgi kā ar bērnudārziem. Uzņemoties līdzvērtīgu atbildību, ja iesaistās arī darba devējs, ieteicams proporcionāls maksājums - 1/3 valstij vai pašvaldībai, 1/3 darba devējam, 1/3 darbiniekam. Svarīgi, ka arī darbinieks ir personīgi iesaistīts organizēšanā un maksājuma veikšanā.

 Juris Osis, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs:

Galvenie izaicinājumi projekta īstenošanā bija saistāmi ar tā administrēšanu un komunikāciju ar projektā iesaistītajām pusēm. Projekta ietvaros nevaram spriest par atbilstošāko bērnu aprūpes nodrošinājuma veidu, bet par bērnu uzraudzību būtu jābūt atbildīgiem vecākiem un darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus nestandarta darba laikā. Saprotot, ka to vieglāk ir nodrošināt lielajiem uzņēmumiem, iespējams, pašvaldības varētu piedāvāt diennakts bērnudārza grupas. Tāpat Rīgas pašvaldība izskata iespēju nodrošināt bērnu uzraudzības pakalpojumu līdz pulksten 21 darba dienās.

   Dace Šmita-Stone, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes Administratīvās un attīstības nodaļas projektu vadītāja:

Pašreiz Jelgavas pašvaldība sniedz atbalstu aukles vai privātā bērnudārza pakalpojuma apmaksai tām ģimenēm ar bērniem, kuras ir rindā uz pašvaldības pirmsskolas iestādi, bet tajā pagaidām nav vietas. Perspektīvā varētu attīstīt un paplašināt šā atbalsta saņēmēju mērķa grupu, nosakot, ka to var saņemt ne tikai šādas ģimenes, bet arī tie vecāki, kuri strādā nestandarta darba laikā, tādējādi šo finansējumu izmantojot aukles pakalpojuma apmaksai. Pašvaldība var sniegt tādu atbalsta apmēru, kāds iespējams saskaņā ar budžeta iespējām. Katrā ziņā, pasākumiem, kuros plānots tērēt publiskos līdzekļus, jābūt pamatotiem un saskaņā ar likumdošanu.

 Atsauce:

Labklājības ministrijas administrēts un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) līdzfinansēts projekts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”.