Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

07.03.2019 Skan zalves leģendārā pulkveža piemiņai

Vakar Ziemeļu kapos notika leģendārajam pulkvedim Oskaram Kalpakam veltīts piemiņas pasākums, lai godinātu ievērojamā karavīra veikumu Latvijas bruņoto spēku un mūsu valsts izveidē. Tieši pirms simts gadiem O. Kalpaks krita kaujā pie Airītēm.

Piemiņas brīdī piedalījās Liepājas pašvaldības pārstāvji, karavīri, zemessargi, jaunsargi, pilsētas skolēni, kā arī nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji. Ar svecītēm un valsts karodziņiem jaunsargi veidoja goda aleju un gājienā nesa Latvijas sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas – karogus. Par godu Brīvības cīņu 100. gadadienai atskanēja arī svinīgās zalves. Pasākumu vadīja aktieri Sigita Jevgļevska un Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu gādāja Ivo Fomins un Roberts Dinters.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis savā uzrunā uzsvēra pulkveža Oskara Kalpaka drošsirdību un uzņēmību Latvijas valstij grūtajā, zīmīgajā brīdī, kurā esot bijis nepieciešams cilvēks ar līdera dotībām. Tāpat J. Vilnītis atgādināja O. Kalpakam liktenīgo kauju pie Airītēm, kur pulkvedis kļūdas pēc gāja bojā no tā laika sabiedroto – vācu Dzelzs divīzijas – karavīru raidītajām lodēm. Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris savukārt izteicās, ka šos notikumus zināmā mērā var salīdzināt ar mūsdienām. "Tolaik Latvijas valsti apdraudēja lielvaru imperiālās tieksmes, tieši tāpat ir arī tagad, kad mūsu austrumu kaimiņi dažādos veidos cenšas iespaidot sabiedrības pārliecību un ticību savai valstij. Šādos brīžos nedrīkst zaudēt patriotismu un pakļauties melīgai informācijai, kas pēdējos gados ir pieaugusi," viņš sacīja un uzsvēra, ka mūsu drošību tagad vairo Latvijas dalība NATO.

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918. – 1919. gadā, pulkvedis O. Kalpaks uzņēmās veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku uzbrukumu mūsu valstij. Pateicoties kareivju drosmei, tika nosargāta Latvijas Pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. Par nopelniem Pirmajā pasaules karā O. Kalpaks apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu. Četru gadu laikā pulkvedis saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina arī tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Tieši Ziemeļu kapi Liepājā bija O. Kalpaka pirmā atdusas vieta, līdz 1919. gada septembrī viņu pārapbedīja dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Savukārt 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos atklāja O. Kalpaka piemiņas vietu, kur tagad ik gadu notiek pulkvedim veltīti piemiņas brīži.