Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Foto: No personīgā arhīva

09.07.2019 Dainis Mihailovs: Vai matemātikas eksāmena uzdevumu sastādīšanā nepieciešama revolūcija?  (9)

Iepriekšējā gadsimta sešdesmitajos gados, septiņdesmito gadu sākumā 9. klases algebras eksāmenā bija trīs izdevumi. 1. uzdevums – piemērs, kurā ir daudzas darbības ar parastajām un decimāldaļām; 2. uzdevums (teksts pamatā par kustību) – divu algebrisko daļu salīdzināšana; 3. uzdevums – darbības ar algebriskām daļām (daudzas darbības).

1977. gadā televīzijā parādījās Maija Vītuma ar 4 uzdevumiem. Tekstus skolēni no TV ekrāna pierakstīja, skolotāji tekstus katram gadījumam pierakstīja arī uz tāfeles.

1990., 1991. gadā notika iestāju eksāmeni vidusskolā. Galvenokārt tika izmantoti Viļļenkina vadībā sastādītās tulkotās mācību grāmatas uzdevumi, daži arī grūtāki uzdevumi.

No 1994. līdz 1996. gadam iznāca (J. Mencis (sen.), V. Kārkliņa, J. Mencis (jun.), D. Mihailovs, A. Sika) mācību grāmatas algebrā 7. – 9. klasei un ģeometrija 7. – 9. klasei (A. Andžāns, E.Falkenšteine, A.Grava). Turpmākajos gados parādījās arī citu latviešu autoru grāmatas, bet uzdevumi eksāmenā pakāpeniski kļuva arvien garāki, sarežģītāki. Skolotājam arvien grūtāk bija uztrāpīt "īstos" uzdevumu tipus.

Kāpēc arvien vairāk kļūst skolēnu, kuri pamet skolu, nebeiguši 9. klasi?

Vai viens no iemesliem nav nespēja sekmīgi apgūt matemātiku vai kādu citu mācību priekšmetu?

Vai nevarētu pienākt brīdis, kad arī šie skolēni matemātiku mācītos ar prieku? Atceros gadījumu. Mācību priekšmetā nomainījās skolotājs. Skolēns stundas laikā paceļ roku – "Skolotāj, es esmu pierakstījis burtnīcu." "Nu tad paņem jaunu!" "Nē, skolotāj, es esmu pierakstījis pirmo burtnīcu savā mūžā. Iepriekš es esmu rakstījis tikai uz lapiņām." Vai tas daļēji neliecina par to, ka skolēns mācību priekšmetu ir iemīļojis?

Šogad viena ceturtā daļa skolēnu izkrituši pamatskolas beigšanas matemātikas eksāmenā. Daudz. 

Sāksim ar eksāmena pagrūto testa daļu. Pieņemsim, ka jāuzceļ māja. Tests - it kā mājas 1. stāvs, ja to uzcelsim pavirši, pārējie stāvi vairs kvalitatīvi nesanāks, lai vai kā censtos. 7. uzdevums nebija grūts, taču šim uzdevumam doti astoņi punkti - visvairāk. Daļa skolēnu pēc punktu skaita nodomājuši, ka šis uzdevums ir pats grūtākais, nav ķērušies klāt. 

Šoreiz eksāmeni vērtēti centralizēti. Neticam skolotājiem? Dažreiz skolēna rokrakstu ir grūti salasīt. Reizēm ir grūti svešam cilvēkam atšķirt, kur 8, kur 3 utt. Skolotājs, kas skolēnu ir mācījis, pazīst kā viņš raksta katru ciparu, burtu (šis gan nav pārāk nozīmīgs faktors).

Visumā eksāmens par garu, grūtu, skolēni pagurst.

Atsevišķos gadījumos vērtēšanas kritēriji varētu būt pārdomātāki. 

Kāpēc? Vai nulle punktu jāliek, ja skolēns rēķina proporciju, bet to nepareizi saīsina? Vai tad, ja citā uzdevumā pieraksta tikai trīs no prasītajiem skaitļiem, bet ir iespējami četri? Ja izrēķina vienu krustleņķi, bet kļūdās blakus leņķa aprēķināšanā? Arī liksim nulle punktus? Vai citur atkal aprēķina kvadrāta malu, bet tālāk neprot risināt? Tā varam vēl turpināt. Pie esošajiem vērtēšanas kritērijiem nekāda apelācija neko nedos. 

Man pēdējos gados skolā kļuva grūtāk strādāt, jo pasliktinājās dzirde, kas apgrūtina saziņu klasēs ar lielu skolēnu skaitu, kad dažās bija pat vairāk nekā 36 skolēni. Tomēr man ir priekšlikums kā eksāmenu varam transformēt. 

Iesaku eksāmenu matemātikā veidot šādi:

1.daļa. Eksāmenu komisija izvēlas 25 uzdevumus par kuru izpildi pilnīgi pareizi vai vienu nepaveiktu piemēru, vai ar vienu kļūdu, skolēns jau iegūst vērtējumu "5". "4" nosaka par mazāku skaitu pieveiktu piemēru (tā jau ir diskusija par cik?). Cik bieži maina paraugpiemērus, vai katru gadu, vai retāk, to nosaka eksāmenu komisija. Tad 2.daļā izmanto uzdevumus, kuros ir vienādojumi, nevienādības, var būt darbības ar monomiem, polinomiem, formulas (a + b)2 izmantošana, kvadrātsaknes, līdz iegūst kvadrātvienādojumu, kvadrātnevienādību, kuru atrisinot iegūst vienādojumu, nevienādību ar racionālām saknēm. 

3.daļa varētu būt ģeometrijas daļa ar trijstūri, paralelogramu, taisnstūri, rombu, trapeci, kam viens šaurais leņķis 30, 45, 60 grādi, dota viena vai vairākas malas un jāaprēķina laukums. Visbeidzot varētu būt vienādojumu sistēmas grafika atrisināšana. 

Par vērtēšanu eksāmenā kopumā rosinu. Par testa uzdevumiem pie veiksmes skolēns saņemtu "5". Par nākamajiem uzdevumiem skolēns varētu saņemt vērtējumu ("6", "7" vai pat "8"?). Tas būtu proporcionāli paveiktā darba apjomam. Par pēdējiem, radošajiem uzdevumiem attiecīgi ("8"? - 9; 10). 

Ja kolēģiem, pedagogiem vai citiem ir interese padalīties ar savām domām par eksāmenu, tad aicinu zvanīt pa tālruni 25930941, lai varam padiskutēt.