Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Foto: No personīgā arhīva

06.12.2018 Ineta Leiguda: Pārmaiņas mācību procesā noteikti būs, bet vai globālas?  (4)

Valdība 27.novembrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēt veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Pārmaiņas plānots ieviest pakāpeniski no 2020. gada 1.septembra.

Mēs jau otro mācību gadu runājam par šīm izmaiņām. Intensīvi par šo jautājumu tika runāts jau pagājušajā mācību gadā, kad notika dažādi profesionālās pilnveides kursi, kurās pedagogi guva atbildes uz daudziem, tolaik vēl pilnīgi neskaidriem jautājumiem, proti, kā jaunais modelis izskatīsies, kāpēc ir nepieciešama domāšanas maiņa un kāpēc šīs pārmaiņas vispār notiek. Skolotāji labprāt sevi pilnveido, mācās, jautā, lai būtu lielāka skaidrība par jauno mācību saturu un izmaiņām mācīšanā. Šobrīd jau pedagogi noteikti noprot, kāds būs jaunais modelis, bet, kā tas realizēsies dzīvē, jau ir cits jautājums.

Es uzskatu, ka pārmaiņas mācību procesā noteikti būs, bet, cik tās būs globālas vai radikālas, to rādīs laiks. Daudzas lietas, kas šobrīd ir it kā jauninājums, praksē jau pielietojam sen. Šobrīd uzsver skolotāju sadarbības nozīmi mācību plānošanā un regulāru pieredzes apmaiņu starp kolēģiem, īpaši akcentēts ir stundas sasniedzamais rezultāts, jēgpilni uzdevumi, produktīva atgriezeniskā saite. Ir tā, ka vairāk vai mazāk to savā darbā esam darījuši, tikai jēdzienu formulējums bijis citādāks.

Mazliet mainīsies no visa – saturs, pieeja, priekšmeti. Klāt nāks jauni priekšmeti, piemēram, jau izskanējusī – drāma.

Bet, manuprāt, pamatā, galvenokārt, mainīsies tieši pasniegšanas veids. Es personīgi uzskatu, ka pārkārtosies tieši pieeja mācīšanās procesā, kas mums visiem būs jāmaina – gan skolotājiem,gan bērniem un arī vecākiem, kuri seko līdzi saviem bērniem, un tam, kas notiek skolā.

Pēc pārmaiņām uzsvars būs uz to, ka bērnam pašam ir jādomā un jānonāk pie atklāsmēm, nevis tikai jāklausās tajā, ko stāsta skolotāja, skolotājs būs kā procesa vadītājs. Protams, ir skolēni, kuriem labāk patīk saņemt visu gatavu, nevis pašam meklēt un nonākt pie atziņas. Noteikti būs daļa, kas sākumā negribēs darboties pēc jaunā modeļa, bet vienmēr jau kāds ir aktīvāks, cits mazāk aktīvs. Tas viss ir jāmāca. Tas ir darba process.

Ja skolēns sākotnēji jau no pirmās klases būs radināts pie šāda mācību modeļa, tad viss būs kārtībā. Protams, grūtāk bērnam mainīt domāšanu būs tad, ja, piemēram, pārmaiņas sāksies piektajā klasē,vēl grūtāk desmitajā klasē, kad iepriekš strādāts citādāk.

Daudz ir diskutēts, vai šīs izmaiņas bija nepieciešamas, bet tas noteikti ir atkarīgs no tā, kā to uztver un tam pieiet. Ja skolotājiem būs vienots standarts, mācību līdzekļi, kā tiek solīts, tad jau mēs strādāsim. Manuprāt, pedagogs ir viens no tiem profesiju pārstāvjiem, kas regulāri spēj mainīties. Es pati par skolotāju strādāju jau vairāk nekā 20 gadu un šo gadu laikā mācību priekšmetu standartu maiņu jau esmu piedzīvojusi.

2020.gads ir tepat, rokas stiepiena attālumā. Uzskatu, ka laika, lai pārkārtotu sistēmu ir maz. Iespējams, tās klases, kurās šo modeli ieviesīs vēlāk, paspēs sagatavoties, bet tiem, kuri būs pirmie malēji, tiem būs grūtāk. Domāju, ka skolotāji ir gatavi pārmaiņām, bet pieļauju, ka sākumā būs apjukums, jo šobrīd ir tikai vīzija, redzējums un viedokļi. Ko konkrētāku varēs pateikt tikai tad, kad sāksim reāli darboties.

Ineta Leiguda, latviešu valodas un literatūras skolotāja