Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Foto: Ruslans Šuļga

07.02.2019 Vineta Muskate: Jaunieši vēlas redzēt ko vairāk par savu pilsētu  (10)

Krasi atšķiras vecums, kad bērni sāk domāt par savu nākotni, izvēlēties profesiju. Ir bērni, kuri jau no 5.klases zina, ko vēlas darīt, kas vēlas būt. Varbūt viņi vēl nezina, kur un kā to sasniegt, bet tam jau esam mēs, pedagogi, lai palīdzētu. Protams, ir citi, kuri atjēdzas 12.klasē, kad pēdas svilst.

Es arī esmu mamma un domāju, ka viss pašos pamatos nāk no ģimenes. Mēs skolā varam tikai koriģēt un papildināt to, kas pamatos ielikts ģimenē. Ja ģimenē izglītība ir vērtība, tad arī bērnam tā ir vērtība. Galvenais ir palīdzēt bērnam attīstīties tajā virzienā, kas viņam pašam patīk. Bet parasti jau ir tā, ka bērnam patīk tas, kas viņam padodas. 

Skolotāji ļoti daudz mācību iestādēs dara, lai bērnus iepazīstinātu ar viņu nākotnes karjeras iespējām. Vien bērni nereti neizprot, ka tā ir karjeras izglītība: “Atnāca onkulis un pastāstīja to. Bijām tur un redzējām šo. Tur bija garšīgs tas.” Bet reizēm neizprot, ka tā jau ir tā karjeras izglītība, ka šie pasākumi, tikšanās ar uzņēmējiem, ekskursijas ražotnēs tiek organizētas, lai bērns izdarītu secinājumus, izprastu, kas viņam patīk un ir interesants.

Man šķiet, ka tādu jauniešu, kuri pabeidz 12.klasi un tad atjēdzas, ka nezina, ko tālāk darīt, mūsdienās vairs nav. Vismaz mūsu skolā noteikti. Toties kritiski ir eksāmenu rezultāti. Absolventi ar nepacietību gaida eksāmenu rezultātus, jo no tā atkarīgs, kur jaunietis varēs iestāties, kur varēs tikt budžeta vietā.

Bet eksāmenu rezultātus jaunieši uzzina tikai jūlijā. Tāpēc ir jābūt rezerves plāniem. Protams, ir ļoti daudzi, kuri zina, bet ir, kas tomēr vēl šaubās. Tāpēc atzīmes ir ļoti svarīgas.

Ja es būtu jauna, es noteikti gribētu kaut kur paceļot, pasauli paskatīties. Tāpēc domāju, ka tas ir tikai normāli, ka jaunieši vēlas redzēt ko vairāk par savu pilsētu, doties studēt uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Un tādu ir daudz.

Protams, liels skaits absolventu paliek arī Liepājā. Puse no 9.klašu absolventiem tālāk dodas mācīties uz profesionālajām izglītības iestādēm.

Negribu saukt tās par ambīcijām, ka jaunieši pēc skolas beigšanas izvēlas studijas ārpus Latvijas. Manuprāt, tas jauniešiem mūsdienās ir pats par sevi saprotams. Un iespēju ir daudz. Piemēram, Vītolu stipendijas, ko var saņemt, ja ir labi rezultāti kaut vienā jomā. Ir iespēja braukt apmaiņas projektos uz Ameriku, un ir daudz citu iespēju! 

Populārākās valstis, kurp jaunieši dodas studēt, ir Dānija, Nīderlande un Lielbritānija. Dānijā ir ne vien bezmaksas studijas, bet maksā arī stipendiju. Agrāk stipendiju no ārvalstīm iebraukušajiem nemaksāja, bet nu maksā. Vien ir nosacījums, ka studentam jāstrādā noteikts stundu skaits. Bet tas ir minimāls.

Populārākā joma vismaz mūsu skolā ir tehniskais virziens. Informāciju tehnoloģijas, medicīna. Jā, tieši tās specialitātes, kas šobrīd ir pieprasītas. Taču cilvēkam ir jāsaprot, ko viņš vēlas. Profesiju nevar izvēlēties tikai tāpēc, ka tā ir pieprasīta šobrīd. Kas lai zina, kā būs pēc gadiem desmit? Varbūt tad būs eksakto jomu pārprodukcija.

Pieprasītas ir sporta studijas. Ļoti daudzi vēlas iestāties Sporta akadēmijā. Tāpat interese ir par Rīgas tehnisko universitāti un Stradiņa universitāti. Izvēlas arī Liepājas universitāti, bet ne tik bieži, kā tas bija agrāk.

Vineta Muskate, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas pedagogs-karjeras konsultants