Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

20.07.2019 Uz "Mulli" pēc laimes un prieka  (22)

Liepājas centrā vienā no senākajām ēkām iekārtojusies "Mulle" – mīlēts, lolots un pārdomāts Medisu ģimenes uzņēmums – studija, kurā vecākiem atvilkt elpu un baudīt mirkli, kamēr bērns rotaļājas bumbu istabā. Medisi uz vēju pilsētu pārcēlušies no Rīgas, vēloties ko savās dzīvēs mainīt. Šo lēmumu viņi ne mirkli nenožēlo, – pilsēta ar savām "ekstrām" savaldzina jo dienas, jo vairāk.

Pēc jauniem izaicinājumiem

""Mulle" ir mūsu ģimenes bizness jau pašā saknē. Tas ir mūsu visu trīs tapinājums," stāsta Ieva un Māris, uzsverot, ka arī četrus gadus vecais dēliņš Olivers bijis liels iedvesmotājs un dzinulis. Atminoties, kā radusies "Mulle", Ieva norāda, – brīdī, kad vēlējusies atgriezties pie savām saknēm. "Esmu no Liepājas, šeit dzimusi, augusi, skolojusies. Māris ir no Ilūkstes novada. Rīga bija mūsu abu tikšanās punkts." Galvaspilsētā kopumā aizvadīti vairāk nekā desmit gadu.

Kāpēc pēkšņi nolemts kaut ko mainīt? "Viss bija pārāk vienkārši, vienmuļi, prasījās jauni izaicinājumi, uzlabot dzīves kvalitāti," paskaidro Ieva,

un smaidot bilst, ka šīs sajūtas ilgu laiku tomēr bijušas tikai viņai vienai, ne vīram. Māris bijis jāpierunā.

"No mana skatu punkta, Rīgā biju iesakņojies. Bija izveidojusies mana mazā pasaule – darbs, draugi, dzīvesvieta," viņš paskaidro, kāpēc sākotnēji pretojies Ievas rosinājumam. Vaicāts, kā galu galā tomēr padevies, vīrietis smaidot sniedz vienkāršu atbildi: "Iestājās dzīves rutīna." Un atzīst, ka Ieva to bija sajutusi jau daudz agrāk. Pēc dēliņa piedzimšanas, ikdiena principā aizvadīta mājās. Līdz Olivera trīs gadu vecumam Ieva bija izvēlējusies neiet uz darbu, bet audzināt atvasi pati un paralēli studēt par pirmsskolas izglītības skolotāju. Šajā sfērā pēcāk atrasts darbs, taču doma, ka kaut kas jāmaina ierastajā dzīvē, nav likusi mieru.

Sākotnēji uz vēju pilsētu šā gada janvārī Ieva pārcēlās viena ar dēlu. Māris viņiem pavisam pievienojās maijā. "Man vajadzēja pabeigt savas lietas Rīgā, un tikmēr Ieva šeit grieza galvā dažādas idejas. Atbraucu nedēļas nogalēs." Ieva pastāsta, ka "Mulle" ir "no visa kā izkristalizējies produkts". "Kad sēdēju mājās ar bērnu, bija sajūta, ka nav tādas vietas, kur es varētu aiziet un justies ērti ar savu bērniņu tāds, kāds viņš ir, kur sameklēt sev domubiedrus. Gribēju arī, lai vieta ir arī estētiski skaista."

Pašam prieks par citu prieku

Par rezultātu Medisu ģimene ir gandarīta, savu neatsveramu artavu ir devis katrs. Liela daļa iekārtojuma, īpaši, kas attiecas uz rotaļu telpu, ir pēc dēla Olivera iniciatīvas. "Jā, taisījām visu caur bērna skatpunktu. Te viss ir neskaitāmas reizes pārveidots, lai bērniem būtu ērti un lai šeit pavadītais laiks būtu jēgpilns. Mums nav daudz rotaļlietu, bet tās, kas ir, dod daudz ieguvumu, piemēram, Piklera trijstūris. Bērni paši pēc saviem ieskatiem izdomā, ko ar to darīt. Atpūtas namiņš dažkārt pārtop par štābiņu." Savukārt Māris lielu daļu no "Mulles" telpu noformējuma un interjera taisījis pats savām rokām, tai skaitā bumbu baseina karkasu, atpūtas namiņu un gaismas kasti.

"Manuprāt, ir radīta sajūta, – ka vecāks var atnākt ar savu bērnu un justies pilnīgi brīvi.

Var netraucēti padarīt savas lietas, kamēr bērns izklaidējas. Mammas no rītiem atnāk, atver savus laptopus, palūdz stipru kafiju un pabeidz darbus līdz galam. Vai atkal pavada neaizmirstamu laiku kopā ar bērnu. Ja vecāki iekāpj baseinā, bērni spurdz ar sajūsmas," novērojusi Ieva, un smaidot teic, ka bumbu baseins ir vajadzīgs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. "Jo arī mums taču patiesībā patīk šūpoties šūpolēs, iet uz karuseļiem vai nobraukt pa slīdkalniņu." "Mullē" ir viens no lielākajiem bumbu baseiniem Liepājā – tas ir 90 centimetrus dziļš, izmēros trīs reiz četri metri un pildīts ar 32 tūkstošiem bumbu! To tīrīšanu uztic speciālai firmai, kas atbrauc, izsūc bumbas ar speciālu mašīnu, nomazgā un ar ultravioletajiem stariem apstrādā.

Noslēpums līdz pēdējam brīdim

Uzņēmums "Mulle" ir iekārtots 120 kvadrātmetru plašās telpās netālu no Pētertirgus, Kuršu ielas namiņā. "Esam noīrējuši dzīvokli pretējā mājā. Pēkšņi pamanīju logā izliktu sludinājumu, ka šeit izīrē telpas. Man ēka pati par sevi patika. Zināju, ka tā ir aptuveni 300 gadus veca, viena no senākajām kvartālā, Korfu dzimtas pilsētas nams. Atnācu telpas apskatīt, un tās pēc plānojuma bija ideālas. Jau izdomāju galvā, kā šeit visu varētu izveidot," Ieva priecājas, cik veiksmīgi dzīve piespēlējusi dažādas iespējas. Līdz šim uzņēmēji ir izjutuši lielu atbalstu, un saskarsme ar pašvaldības un valsts institūcijām bijusi tikai pozitīva. Tas, ka šeit iedrošina, palīdz visu salikt kopā, ļoti pārsteidzis. "Esam izjutuši lielu mīlestības devu, un kaimiņi, "Zeķu peles", ir ļoti atvērti, sirsnīgi."

Interesanti, ka savai ģimenei par ieceri Medisi nestāstīja līdz pēdējam brīdim. Tikai tad, kad līgumi bija noslēgti, uz papīra koncepts skaidrs, sekoja prezentācija savējiem. Māris paskaidro: "Gribējām, lai "Mulle" ir mūsu, nevis kāda cita redzējums.

Bija interesanti pirmajās nedēļās saprast, vai tas, kādai ir jābūt vietai, kur atnākt ar ģimeni izklaidēties, sakrīt ar apmeklētājiem. Šķiet, ka esam trāpījuši."

Abi atzīst, ka uz veikaliņu, kurā iespējams iegādāties dekorācijas un aksesuārus svētkiem, kā arī Latvijā darinātas lietas, kuras iecienījuši paši, cilvēki gan pagaidām nāk kā uz muzeju. Interesanti, ka no vecākiem ir izskanējis jautājums, vai "Mullē" drīkst atstāt bērnu un paši doties savās darīšanās. "Šāds pakalpojums mums gan nav, bet acīmredzot par to ir jādomā, jo redzam, ka tas ģimenes atvieglotu," atzīst Ieva.

Startu abi uzņēmēji vērtē kā ļoti veiksmīgu. "Tādā ziņā, ka cilvēki nāk un viņiem patīk. Priecē, ka ir jau regulāri klienti. Uzskatu, ka mums iet labi, pieņemami. Domāju, ka mūsu īstais laiks būs rudens, ziema. Jo šobrīd mums ir jākonkurē ar labiem laikapstākļiem. Vēsās, lietainās dienās mēdz būt vairāk cilvēku, saulainās – mazāk," novērojusi Ieva. Viņa neuzskata, ka līdz ar "Mulles" atvēršanos, sastādītu konkurenci citām līdzīga veida izklaides vietām Liepājā. "Šīs vietas esam apzinājuši, esam tur bijuši, un nevienu sliktu vārdu nevaram teikt. Man tās patīk, un man patīk arī tas, ka šķietami neesam viens uz otru greizsirdīgi, skaudīgi vai kā tamlīdzīgi. Jo mums katram tomēr ir savs koncepts, sava niša." Uzsākt ko tādu Rīgā būtu daudz sarežģītāk. Tu būtu viens no, kārtējais. Jo ir grūti uztaisīt ko unikālu, galvaspilsētā piedāvājumu ir daudz.

"Es ceru, ka darba mums netrūks, jo mums šeit patīk būt. Tā ir mūsu sirdslieta," uzsver Ieva. "Atrodi labu hobiju un tev nebūs jāstrādā," smaidot papildina viņas dzīvesbiedrs. "Vide ir mūsu abu radīta, un pietiekami harmoniska, lai mums patiktu tandēmā strādāt."

Tas, ka pāris ir kopā gan mājās, gan darbā, abu attiecībām nekaitē. "Esam iemācījušies sarunāties," secinājis Māris. "Tas ir neizbēgami, ja visu darām kopā. Mums nav nodalītu pienākumu, par ko katrs atbildam. Varu darīt to pašu, ko Ieva, un otrādi." Izrādās, ka jau Rīgā bijis brīdis, kad abi strādājuši vienā darbavietā. Tā kā šā brīža dzīves posms nav nekas jauns.

Garais kurss ekonomikā

"Mulle" tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē ‘priecīgs cilvēks’. "Savulaik, kad studēju brīvdabas pedagoģiju, mana pasniedzēja iepazīstināja ar laiku, kad bijusi apmaiņas programmā Norvēģijā. Tur Mulle ir meža trollītis, kas ved bērnus brīvdabā, mācot izturēties saudzīgi pret dabu. Mulle nozīmē arī ļoti priecīgs cilvēks. Mani tas uzrunāja, iepatikās. Arī konceptuālā ziņā – šī ir vieta, kur tapt priecīgam un būt tādam, kāds esi," Ieva skaidro uzņēmuma nosaukuma izvēli. "Un saudzīga izturēšanās pret dabu ir mums tuva lieta, tāpēc daudz ko šeit pārdodam bez iepakojuma. Mums ir papīra maisiņi."

Tā kā vizuāli norvēģu trollītis nav pārāk simpātisks, Medisu pārim ir doma rīkot konkursu, aicinot bērnus uzzīmēt savu Mulli. Uzvarētāja darbs varētu kļūt pat uzņēmuma talismanu vai logo.

Rīgas dzīve Medisu ģimenei nepietrūkst. "Tas ir daudz izniekots laiks," secinājis Māris. "Tur ir tāda steiga, tilti ciet...Šeit ir vieglāk ar bērnu iziet no mājas. Nav tik ļoti jāsargā no mašīnām." Ieva novērojusi, ka pilsēta mainījusies uz labo pusi.

"Liepāja ir stipri attīstījusies, kopš devos prom studēt. Viss kā kūrortā, bet nav tik daudz cilvēku, kā kūrortā.

Un šis ir pats labākais laiks Liepājā, – ir maz cilvēku un viss, kas vajadzīgs ģimenei, lai būtu forša ikdiena," spriež Ieva. "Ar katru dienu arvien vairāk priecājamies par "ekstrām", ko sniedz Liepāja. Teju katru dienu ejam uz jūru. Olivers izbauda Jūrmalas parku, baseinu." Automašīna nemaz neesot vajadzīga, paši ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.

"Ceru, ka biznesam veiksies labi. Tas ir izlolots kā pašu bērns. Mēs esam ļoti mācāmi, varam transformēties, mainīties. Tāpēc man ir iekšējs miers, - ja ne šis un ne tā, tad noteikti savādāk. Mēs noteikti neapstāsimies, arī tad, ja mums ies labi, kaut ko mainīsim, lai nekļūtu cilvēkiem garlaicīgi. Mainīsim gan piedāvājumu, gan izskatu. Mēs ļoti klausāmies, ko grib cilvēki, kas viņiem patīk. Šis mums ir garais kurss ekonomikā, jo priekšzināšanu mums ir nulle," smejas Ieva, apņēmības pilna gūt pieredzi svešajā lauciņā. "Nu, ja neizdosies, tad tā mums būs bijusi ļoti dārga skola, bet ne dārgāka kā mana izglītība līdz šim."