Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

04.02.2019 Maza un tāla

Redz, cik neparasti sanācis ar Saldus novada Rubas pagasta Līkupēnu bibliotēku – vienas afišas dēļ tāda viļņošanās! Šī afiša aicina 2. februārī pulksten 18 apmeklēt Līkupēnu bibliotēku, kur notiks Vidzemes biedrības "Drustu acs" rīkots dzejas un mūzikas vakars. Līkupēnos ieradīsies pasākuma idejas autora Klāva Kalnača grupa "Nielslens lielsliens" un dzejniece Madara Gruntmane no Liepājas.

Klāvs nojauš, ka nokļūs vietā, kas ļoti līdzinās viņa dzīvesvietai Raunas novada Drustos. Abās reiz bija pasta nodaļa, veikals, klubs, sadzīves pakalpojumu punkts. Tagad palikusi vien neliela bibliotēka tālu no pagasta centra.

Līkupēnieši ir satraukti. Pirmkārt, tāpēc, ka pēc diezgan ilga laika viņu mājas būs tuvu kultūras degpunktam. Līkupēni visos laikos bijusi nomale, tomēr pagājušā gadsimta 70. un 80. gados vietējā bibliotekāre Ārija Klēģere bija nepārspējama kultūras dzīves organizētāja. Viņa sarunāja Raimonda Paula, Viktora Lapčenoka, Žorža Siksnas, Andreja Lihtenberga, Zdislava Romanovska, Eduarda Rozenštrauha un citu lielu mākslinieku koncertus, izrādes, dzejas lasījumus. Par tiem notikumiem aizvien runā detalizēti. "Pie mums bijušas visas slavenības līdz "Prāta vētras" laikam," smaida Līkupēnos sastaptie iedzīvotāji. "Nielslens lielsliens" nav Latvijas supergrupa, taču nupat izdotais albums iedrošina meklēt klausītājus arī ārpus draugu loka.

Vidzemnieka paldies

"Es dzīvoju Drustu pagastā. Tuvākā bibliotēka ir mazā Gataras bibliotēka. Manas ģimenes intereses brīžam ir specifiskas, tomēr bibliotēkā tās vienmēr var apmierināt. Bibliotekāre strādā lieliski. Es zinu, cik vērtīga ir vietējā bibliotēka neatkarīgi no tā, cik tā liela," Klāvs dalās pieredzē.

Mūziķis pagājušā gada janvārī pamanījis, ka Limbažu novadā trim bibliotēkām samazināts darba laiks, tāpēc satraucies, kas notiks ar citām Latvijas mazajām bibliotēkām. Viņš izlēmis, ka atbalstīs bibliotēkas, vispirms pasakot paldies darbiniecēm par ilggadēju darbu. "Esmu dzimis 1985. gadā. Manus vienaudžus neinteresē maz atalgots darbs tālu prom no apdzīvotām vietām. Esmu pārliecināts, ka mazajās bibliotēkās cilvēki kalpo, nevis strādā, un par to esmu pateicīgs.

Esmu jautājis bibliotekārēm, kā viņas jūtas, ko vēlas. Dažas saka, ka iepriekšējās novadu reformas dēļ jūtas droši, taču uztraucas par nākamo pašvaldību reformu. Citur stāsta, ka ļoti gribētu rīkot pasākumus, taču nav naudas. Interesējos Kurzemē par dzejas lasījumu izmaksām – izdevumi par transportu un ciemiņu paēdināšanu sanāk vismaz 80 – 90 eiro. Par dārgu," noskaidrojis mūziķis.

Viņš cer, ka līkupēniešiem noderēs tas, ko viņš ievērojis citās bibliotēkās, – atjautīgi un drosmīgi risinājumi, lai bibliotēka kļūtu atraktīva, vēl vajadzīgāka un apmeklētāka.

Baumas un idejas

Līkupēniešiem jauns skatījums ļoti vajadzīgs, jo vairākus gadus laiku pa laikam pasprūk runas par nelielās bibliotēkas lietderību. Apvienotās Jaunauces un Rubas pagasta pārvaldes vadītājai Guntai Kalniņai gan nekad nav radušās šaubas par bibliotēkas nepieciešamību, tāpēc viņa ir viena no ideju ģenerētājām. Viņa arī izprot, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās daudzus, ne tikai Saldus novada pašvaldību dzen finansiālās sprukās un liek pieņemt nepopulārus lēmumus. Pārvaldes vadītāja ierosina dažādot Līkupēnu bibliotēkas ēkas izmantošanu – pārveidot to par grāmatu, periodikas un interneta pieejas punktu, kurā var saņemt arī dažus dienas centram raksturīgus pakalpojumus. Vecās muižas divstāvu namam ir visas iespējas kļūt par omulīgu vietu, kur tikties interesentu kopām. Visas telpas, kad tajās izkurinātas malkas krāsnis, ir mājīgas un siltas.

Vecajā namā strādā divi cilvēki – bibliotekāre (šobrīd meklē viņas aizvietotāju) un Inita Žulpa, kuras pārziņā ir visi saimnieciskie darbi. Ja izveidotos multifunkcionāls centrs, slodze palielinātos abām darbiniecēm, tāpēc arī atalgojums vairs nebūtu tik pieticīgs. Risinājumu, kas daudziem pa prātam, nerealizē, jo pašvaldībai būtu jāievelk centrālā apkure un jāsakārto kanalizācijas notekūdeņu novadīšana.

Līkupēnu iedzīvotāji nelolo ilūzijas, ka sagaidīs tādas investīcijas, jo "viss taču vērsts uz izdevīgumu piepilsētā un pilsētā". Viņi pašvaldībai vienmēr izmaksās dārgāk nekā blīvāk apdzīvotu vietu iedzīvotāji, taču pašvaldība arī nedrīkst visus mērīt pēc vienas mērauklas. "Mēs nevaram nosūtīt vēstuli, jo līdz tuvākajai pasta nodaļai ir 11 kilometri. Mums nav normāla ceļa, pa kuru tikt līdz Ezerei (11 km), Aucei (25 km), Saldum (35 km). Te pat nav pieņemami mobilie sakari – signāls tik vājš, ka joprojām staigājam pa istabu stūriem, meklējot zonu. Internets tik bieži uzkaras, ka nevaram veikt maksājumus, nosūtīt dokumentus, aizpildīt deklarācijas. Vismaz mūsu bibliotēkā internets darbojas kaut cik stabili. Tāpēc šī iestāde ir ļoti ļoti vajadzīga! Latvijā jau tagad ir tik daudz e-pakalpojumu, un nākotnē tādu būs vēl vairāk," cits caur citu stāsta līkupēnieši. "Bibliotēka nav luksusa lieta, tāpēc tās pakalpojums pašvaldībai būtu jānodrošina arī tad, ja to pieprasītu tikai 10 – 20 cilvēki. Pagaidām ar Līkupēnu bibliotēku saistītās izmaiņas ir apturētas, taču rudens mums bija ļoti grūts," atklāj pārvaldes vadītāja.

Lēmuma vēl nav

Līkupēnu bibliotēku neplāno slēgt, skaidro Saldus novada pašvaldības izpilddirektors Kristaps Osis. Novadā baumoja, ka pašvaldība apsverot četru bibliotēku slēgšanu, taču tā neesot bijis. Pašvaldība vien interesējās, vai iespējams efektīvāk organizēt bibliotekāros pakalpojumus pagastos, kur ir divas bibliotēkas – Rubā, Jaunlutriņos, Nīgrandē un Zirņos. Uz to pamudināja Jaunlutriņu piemērs, tur abās pagasta bibliotēkās strādā viena darbiniece.

"Pagājušā gada 25. oktobrī izdevu rīkojumu izveidot darba grupu, lai izpētītu situāciju. Pēc dienesta ziņojuma saņemšanas vērsāmies ar iesniegumu Kultūras ministrijā pie Latvijas Bibliotēku padomes ar lūgumu izskatīt minēto četru pagastu bibliotēku reorganizāciju. Pašvaldība piedāvāja Ošenieku bibliotēku pārveidot par Jaunlutriņu bibliotēkas filiāli, Nīgrandes bibliotēku pievienot Kalnu bibliotēkai, Līkupēnus reorganizēt par Rubas iestādes filiāli un Būtnārus – par Zirņu bibliotēkas filiāli. Esam saņēmuši atzinumu. Visu drīkstam, tikai ne mainīt statusu Nīgrandes bibliotēkai," skaidro K. Osis. Amatpersona uzsver, ka šobrīd bibliotēku reorganizācija nav dienaskārtībā.

Emociju mutuļus varbūt pamatīgi kuļ runas, ka pašvaldība centralizēs lokālo bibliotēku sistēmu un ieviesīs limitu jaunu grāmatu un periodikas iegādei. Izpilddirektors atgādina: kamēr nav pašvaldības lēmuma, tikmēr nav izmaiņu, ko skaidrot.

Latvijas Bibliotēku padomes locekle un Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju vecākā referente Linda Langenfelde bija viena no 17 speciālistiem, kas balsoja par Saldus novada pašvaldības lūgumu reorganizēt četras bibliotēkas. Situācija izraisīja pastiprinātu interesi, tāpēc bija iemesls rīkoties atšķirīgi – apmeklēt visas iesniegumā minētās iestādes. "Mēs zinām, ka pašvaldību budžets samazinās visā Latvijā, tāpēc pamanām un novērtējam pašvaldību centienus saglabāt pakalpojumu saviem iedzīvotājiem. Bibliotēku sistēmā vērojam elastīgu pieeju, radošus risinājumus. Ir paredzama vēl viena pašvaldību reforma, tāpēc jo būtiskāk ir rast elastīgus risinājumus," iesaka speciāliste.

Kopumā valstī nav raksturīgi slēgt ekonomiski neizdevīgas un maz apmeklētas bibliotēkas. Pērn vienu aizslēdza Jelgavas novadā – tā atradās privātā īpašumā, kas bija kritiskā stāvoklī. "Sešām vai septiņām mainīja statusu. Cita situācija ir ar skolu bibliotēkām, tās likvidē reizē ar skolu. Interesanti, ka Jēkabpils novada Tadenavas bibliotēkā ir tikai 10 lietotāji, tomēr pašvaldībai nenāk ne prātā to slēgt. Lielākas pūles jāpieliek, lai mainītu attieksmi pret bibliotēku darba laiku. Tas jāpielāgo iedzīvotāju vajadzībām, tātad jāiekļauj arī sestdiena, svētdiena. Citādi nozīmīga atpūtas un kultūras vieta nav pieejama ārpus pagasta strādājošajiem, studentiem u.c. Latvijā ir daudz piemēru, kad bibliotēkas pakalpojumi kļūst pieejami gandrīz katram, ja bibliotekārs izprot savas apkaimes iedzīvotāju dienas gaitas un paradumus.