Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Gurķi ir grāmatas varoņi ne tāpēc, ka tie būtu kāds brīvības vai draudzības simbols, atzīst autore. Tie toties bijuši pateicīgi ilustrācijām, ko zīmējusi māksliniece Anita Rupeika.
Foto: Publicitātes

11.07.2019 Arī gurķiem ir stress

Liepājniece Sabīne Košeļeva debitējusi bērnu literatūrā, izdevniecība "Pētergailis" laidusi klajā grāmatu "Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās". "Doma rakstīt tieši bērnu grāmatu neatnāca pēkšņi – vienmēr esmu gribējusi uzrakstīt arī bērnu auditorijai. Pa galvu dzīvojās vairāki sižeti un tēli, bet kaut kā tā sanāca, ka tieši gurķu saimes stāsts izdzīvojās līdz galam," stāsta autore.

Galvenais varonis gurķis Elmārs ir izaudzis citādāks nekā citi gurķu dobes iemītnieki, proti, mazs un līks, tāpēc jūtas nelāgi un nemitīgi par to domā. Elmāra neapmierinātību ar savu izskatu pastiprina viņa otrās pakāpes brālēna Renāra ņirgāšanās, tāpēc viņš noslēdzas un arvien vairāk kreņķējas, kas draud ar kļūšanu rūgtam.

Stāsts neesot speciāli konstruēts, dzīve pati rakstniecei piespēlējusi tieši gurķu tēlus. "Darba virtuvē kādudien pusdienoju kopā ar meitenēm no "žurnāliem". Tā portālā "Delfi", kur strādāju par kultūras žurnālisti, sauc tematiskās sadaļas, kas raksta par dārzkopību, ēst gatavošanu, veselību, sieviešu padarīšanām utt. Viņas runāja par kādu rakstu, kurā teikts, ka viens no iemesliem, kādēļ gurķi kļūst rūgti, ir stress, ko tie izjūt augot. Man tas dikti iesēdās prātā, jo stresu parasti piesaucam kā pirmo iemeslu, kādēļ saslimstam – sākot no iesnām un beidzot ar nervu sabrukumu, un te pēkšņi arī gurķiem ir stress! Man tas šķita gana amizanti un arī daudznozīmīgi, lai apspēlētu stāstā," pastāsta Sabīne.
Rakstīšana bērniem viņai vienmēr esot šķitusi grūtāka un atbildīgāka nekā rakstīšana pieaugušajiem, jo jāprot gaumīgi nobalansēt starp viegli uztveramu, bet tai pašā laikā vairākos slāņos nolasāmu sižetu, lai arī pieaugušajam, kurš grāmatu lasītu priekšā savai atvasei, no tās būtu kas gūstams. Arī valodai jābūt vienkāršai un bagātīgai vienlaikus, lai bērns varētu gan izklaidēties, gan arī mācīties, domā S. Košeļeva.

S. Košeļeva pabeigusi rakstniecības studiju maģistrantūru Liepājas Universitātē. Viņas debijas romāns "Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts" (2015) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija", saņēma Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" speciālbalvu. Žurnālistes darbs Sabīnei pašlaik aizņemot lielāko dzīves daļu un enerģiju. "Tāpēc ar literatūru nodarbojos vien tad, kad ir kas dikti sakrājies. Bez gurķa Elmāra šogad klajā nāks arī stāstu krājums, tāpēc šobrīd uz priekšu neko vēl nerakstu. Man ir svarīga atelpa un atskatīšanās uz sadarīto, nevis nemitīga vālēšana atkal un atkal uz priekšu," saka rakstniece. Sapņojot par nākamo rakstu darbu, viņa gribētu beidzot pieķerties garajai prozas formai, proti, romānam. "Par ko? Par mūslaiku sašķelto cilvēku un tikpat sašķeltajām attiecībām. Atstāt aiz sevis liecību par mūsu laikmetu ar maģiskā reālisma iezīmēm," saka S. Košeļeva.