Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

02.09.2019 Biedrības namā atklāta mākslas studijas “Zītars” jubilejas izstāde

"Kādreiz bija tā – apstrādāts gabaliņš, pieliek kājiņu, un aiziet! Braucot uz tirgiem, redzam, ka tagad cilvēki pērk tikai labas un skaistas dzintara rotas," atzīst Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas "Zītars" vadītāja Austra Ziemele. Studijas 50 gadu jubilejas izstāde "Dzintara rotaslietas. Laiks rotāties" atklāta Liepājas Latviešu biedrības namā.

Imantam Rolim 1. septembrī apritējuši 50 gadi, kopš viņš apstrādā dzintaru. "Toreiz nebija "Kurzemes Vārds", bet avīze "Komunists", kurā bija sludinājums, ka uzņem pulciņā. Strādājām Skolotāju namā bēniņos. Pamazām izsitāmies un tikām līdz studijai. Ziedu laikos mums bija līdz sešdesmit dalībnieku," pastāsta dzintara rotu meistars.

1969. gada rudenī Liepājas Izglītības un zinātnes darbinieku namā sāka darboties dzintara un metāla apstrādes pulciņš. Gandrīz pēc desmit gadu darba tas ieguva studijas "Zītars" nosaukumu, bet 1981. gadā – Tautas studijas nosaukumu.

No 1972. līdz 2008. gadam to vadīja Helēna Keterliņa, šobrīd – A. Ziemele. Studijā darbojas divdesmit meistari. A. Ziemele stāsta, ka pirms astoņiem gadiem Liepājas pilsētas dome piešķīrusi studijai ļoti labas telpas Dārza ielā. Iepriekš ziemā strādāts bez apkures un arī bez ūdens, jo caurules aizsala. "Drūmi, ka no kolektīva aizgājuši ļoti labi meistari, taču vietā nāk jauni, šogad ir pieteikušies trīs jauni dalībnieki," saka studijas vadītāja.

Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane atminas skolnieces gadus, kad pie jūras redzējusi nākam mājās vīrus dubļainos zābakos ar lielām ķeselēm, viņi pēc vētras agri no rīta lasījuši dzintarus. "Esmu kādreiz pastaigājusi pa krastu, bet skaistu dzintara gabalu neesmu atradusi," saka A. Ziemele. "Mēs dzintaru pērkam no tiem, kas zvejo, arī no kādreizējiem "Daiļrades" darbiniekiem, kuri paši vairs to neapstrādā. Jūra arvien mazāk izskalo dzintaru, tās ir divas – trīs dienas gadā. Dzintaru Kaļiņingradā raktuvēs rok ar ekskavatoriem, pa jūru tas atnāk pie mums. Zinātāji stāsta, ka visas ostas ir padziļinātas un smiltis bērtas jūrā. Dzintaram, kas gribētu peldēt ārā, tas slānis ir virsū, tas vairs neskalojas laukā."

Dzintara rotām ir sava mode, zina studijas "Zītars" vadītāja: "Kad sākām strādāt, mums visi prasīja brošītes ar trim pakariņiem. Tagad neviens tādas nevalkā. Trīsdesmit gadus nostrādāju kombinātā "Māksla", kur taisījām dzintara krelles. Arī tādu vairs nav. Mēs esam tendēti uz etnogrāfisko, ko savienojam ar moderno, saglabājot latviešu tautas mākslu." A. Ziemele ir beigusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dzintara apstrādes nodaļu. "Biju lauku meitene. Māsa bija beigusi mākslas skolu, atveda mani uz Liepāju un ielika dzintara nodaļā. Tā es varu teikt, ka dzintars ir viss mans mūžs," viņa atzīst.

Studijā "Zītars" tagad būs iespēja iemalkot dzintara tēju, jo to kopā ar pašvaldības pateicību uzdāvināja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis. Sveicēju vidū bija "Zītara" kaimiņi – tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" un "Kursa", kā arī Klauss Buhmanis no Darmštates sadraudzības pilsētas sabiedriskās organizācijas "Grupa "Darmštates iniciatīva"". Viņš jau ilgus gadus ik vasaru atbrauc no Vācijas uz Liepāju slīpēt dzintaru.