Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Kintija Stūre atveido meiteni, kas iemīl Egona Dombrovska tēloto slepkavu Roberto Zuko. "Mīlestība, dusmas, naids, - šīs visas emocijas mūsos ir, tikai paši tās neapzināmies," saka topošā aktrise.
Foto: Mārtiņš Vilkārsis

16.04.2019 Dažādas pieredzes galējos apstākļos  (10)

Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvojis franču dramaturga Bernārs Marī Koltesa lugas "Roberto Zuko" iestudējums Lauras Grozas-Ķiberes režijā ar Egonu Dombrovski titullomā. Režisore tam devusi žanrisko apzīmējumu – dažādas pieredzes. Dramaturgs savam darbam par pamatu ņēmis reāla itāļu sērijveida slepkavas dzīvesstāstu, to brīvi interpretējot lugas vajadzībām. "Bija grūti saprast," pēc pirmizrādes izteicās skatītāji. Vairāki bija pikti un pat teica, ka šādas izrādes vajadzētu aizliegt.

"Lai stāstītu Zuko stāstu, esam izvēlējušies to darīt ar vizuālo zīmju palīdzību, ko radījis performanču mākslas pionieris Džozefs Boiss. Boisa pasaule ir vienlaicīgi konceptuāla un arī pirmatnēja, nepieradināta. Un ārkārtīgi poētiska – tāda pati kā Koltesa dramaturģija. Man likās interesanti konfrontēt šos abus pagājušā gadsimta beigu māksliniekus šajā izrādē," teikusi L. Groza-Ķibere. Tādejādi izrādē aktieri vienlaikus ir arī skatītāji, kuri iesaistās darbībā, kā arī no malas aplaudē kolēģu nospēlētajām ainām. Paralēli notikumiem uz skatuves uz ekrāna risinās video sižeti.

Teātra zinātniece Līga Ulberte uzskata, ka "Roberto Zuko" iestudējums ir ļoti konceptuāls un oriģināls veids, kā režisore izlasa konkrēto lugu. "Tā ir ļoti sarežģīta, Koltess ir ļoti grūti spēlējams autors. Režisore ir atradusi savu atslēgu, kā autoram tikt klāt caur performanču mākslinieka, savas dzīves mākslinieka Boisa daiļradi un personību. Vizuāli tas ir ļoti interesanti. Egons Dombrovskis ir ļoti intriģējošs, ir interesanti viņam sekot līdzi. Vai Dž. Boisa daiļrades un mākslas koncepta sapludinājums ar konkrēto Koltesa lugas sižetu viscaur ir saprotams, neesmu par to droša. Šķiet, ne visas zīmes uz skatuves ir nepārprotami nolasāmas," atzina L. Ulberte.

Anastasija, Pāvels un Tatjana uz pirmizrādi bija atbraukuši no Rīgas. "Bija ļoti interesanta scenogrāfija, pelēki melnbaltais tonis, kas visam cauri gāja. Iespējams, es ne līdz galam sapratu galveno domu, varbūt ir vajadzīgs laiks, lai apstrādātu visu redzēto, taču vizuāli ļoti baudāmi," teica Anastasija. Pāvels nožēloja, ka pilnībā nesaprot latviešu valodu, taču izrāde kopumā sniegusi baudījumu: "Izrādes virzībā nebija neviena palēninājuma, viss ritēja bez apstāšanās, nepārtraukti nāca jauns impulss iet tālāk." Tatjana piebilda, ka bijis ļoti interesanti domāt līdzi. Liepājnieks Uģis atzinās, ka izrādi nesapratis: "Tā kā nebūtu priekš manis, tā es varētu sacīt. Bet sliktu arī es neko negribu teikt."

Skuķa loma izrādē bija aktiermākslas 2. kursa studentes Kintijas Stūres debija teātrī. Topošā aktrise pastāstīja, ka darba process bijis ļoti interesants, taču tālu no tā, ko dara studijās. "Nekas nebija sadzīviski, Koltess ir iedevis ļoti galējus apstākļus. Bija ko darīt, lai atkostu lomu," teica K. Stūre. Šai ziņā palīdzējusi režisore, dodot pavedienus un meklējot asociācijas, kas iedarbotos tieši uz aktrisi. "Tas bija kopīgs darbs, viss ansamblis man ļoti palīdzēja. Bija atklājums pašai sev, ka galējās emocijas mūsos ir, tikai tās neapzināmies. Arī izrādē tas parādās – cilvēki tiek ielikti tādos apstākļos, kur viņu patiesā daba izlaužas laukā, kas ir pārsteigums visiem pārējiem. Mēs vairāk vai mazāk apspiežam emocijas, kas mūsos sēž," atklāja K. Stūre. Topošajai aktrisei pēc mēģinājumu procesa beigām esot milzīgs prieks atgriezties Liepājas universitātē, jo sapratusi, cik daudz kā vēl iztrūkst un kas ir jāapgūst: "Paldies Dievam, ka ir vēl divi gadi, kuros var sagrābt visu ko, lai bagāža būtu pēc iespējas lielāka."