Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

29.10.2019 Garie saucieni un leiši skan cauri laikiem  (11)

Dienvidkurzemes unikālo vokālo daudzbalsību nākamgad plānots ierakstīt Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lai apzinātu Nīcas, Otaņķu un Bārtas melodiju pūru un dziedāšanas tradīciju, Nīcas kultūras namā 25. oktobrī satikās trīs etnogrāfiskie ansambļi, kas mūsdienās joprojām dzied garo saucienu un leišus, pārmantojot dziesmas no paaudzes paaudzē.

"Ja skaitlis deviņi tautas dziesmā atkārtojas četras reizes, runa ir par telpas pārradīšanu un atjaunošanu," folkloras pētnieci Janīnu Kursīti pasākuma "Bārtas, Otaņķu un Nīcas daudzbalsības daudzinājums" atklāšanā citēja Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Laine Zeile. Savā ziņā tāds ir arī nīcenieku ieceres uzdevums – pievērst pienācīgu uzmanību šobrīd trijos ciemos raksturīgajai dziedāšanas tradīcijai, lai saprastu, kā to saglabāt nākamām paaudzēm, "lai tā neizzustu kā vietvārdi un māju vārdi tur, kur vairs nedzīvo cilvēki".

Etnomuzikoloģe Ieva Pāne vairāk nekā desmit gadus pēta daudzbalsīgo dziedāšanu Dienvidkurzemē un lielu daļu šī laika arī dzied Bārtas etnogrāfiskajā ansamblī. "Bārta, Nīca un Otaņķi ir vietas, kur unikālā daudzbalsība joprojām ir dzīva. Negribētu izslēgt Duniku un Rucavu, nevaru apgalvot, ka šī tradīcija tur nebūtu pastāvējusi. Galvenie tradīcijas glabātāji ir etnogrāfiskie ansambļi. To pārmanto tradicionālā veidā – vecākās dziedātājas iemāca jaunākajām," viņa pastāstīja.

Etnogrāfiskie ansambļi ir seni, Bārtas dziedātājas šogad svinēs savu deviņdesmitgadi. "Uzsvars ir nevis uz senumu, bet tradīcijas dzīvotspēju," teica I. Pāne. Viņai ir liels prieks, ka ansambļi pastāv un kopj tradīciju, dzied arī jaunieši.

Pateicoties Latvijas folkloras krātuvei, iespējams iepazīt, kā tradicionālās dziesmas tikušas pierakstītas un arī ieskaņotas agrākos laikos. Pirmais melodiju vācējs jau 19. gadsimta beigās bija Jurjānu Andrejs, darbu turpinājis Artūrs Salaks, Emilis Melngailis, Jūlijs Karēlis un citi. Arī padomju laikā notika zinātniskās ekspedīcijas, savākti vairāki simti melodiju versiju.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 29. oktobra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!