Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

14.06.2019 Muzejā atklās unikālu Žana Kokto grafiku izstādi

26.jūnijā pulksten 18 Liepājas muzejā atklās franču grafiķa, rakstnieka un režisora Žana Kokto (1889. - 1963.) līdz šim neeksponētu grafiku izstādi “Žans Kokto. Līniju māksla”, kas tapusi sadarbībā ar izstāžu kompāniju “Art Expo”, atzīmējot mākslinieka 130. jubileju, vēsta muzeja direktore Dace Kārkla.

Izstādē varēs iepazīties ar Žana Kokto grafikām no Kesauri ģimenes kolekcijas - unikāliem darbiem, kas veltīti viņa draugam, izcilam māksliniekam Pablo Pikaso, Žana Kokto darbu portfolio ar 132 nospiedumiem no mākslinieka oriģināliem līniju zīmējumiem.

Žans Kokto bija multimākslinieks, kurš radoši izpaudās dažādās jomā – mākslā, kino, literatūrā. Viņš piedzima netālu no Parīzes 1889. gada 5.jūlijā, tajā pašā gadā, kad dzimis Čarlijs Čaplins. Nejauši viņi abi satikās 50 gadus vēlāk uz kuģa, kas šķērsoja Kluso okeānu. Toreiz Žans Kokto veica braucienu apkārt pasaulei 80 dienās aiz godbijības pret savu bērnībā iemīļoto autoru Žilu Vernu. Viņš devās uz Romu, Atēnām, Ēģipti, Indiju, Japānu, Klusā okeāna arhipelāgiem, Ameriku un atgriezās Parīzē, kur pēc tam satikās ar savu iemīļotāko aktieri Žanu Marē.

Žana Marē līdzdalība manierīgā režisora Žana Kokto poētiski sirreālajās filmās “Skaistule un briesmonis” (1946), “Divgalvainais ērglis” (1947), “Orfejs” (1949), “Orfeja testaments” (1960) ir kļuvis par īpašu etapu gan Žana Kokto, gan Žana Marē karjerā.

Žans Kokto Parīzes mākslā sāka darboties kopš 1910. gadu vidus. Viņa tuvākie draugi un līdzgaitnieki bija Pablo Pikaso, Marsels Prusts, Ēriks Satī un Andrē Žids.

1949. gadā Žans Kokto organizēja Biaricā “Nolādēto filmu festivālu” 1953. un 1954. gadā viņu iecēla par Kannu festivāla prezidentu, bet 1957. gadā – par goda prezidentu. Par viņu sacīja: “Tas bija patiesi valdzinošs prezidents. Viņš savu lomu pildīja no visas sirds. Šis dzejnieks, kuru sauca par daudzpusīgo, bija prezidents, kas rūpējas par visu un visiem, viņam bija laipns vārds ikvienam, Kokto steidzās pēc katras filmas demonstrēšanas apsveikt tās veidotājus tā, ka ikviens nodomāja: “Zelta Palmu iegūsim mēs.””.

1955. gadā Kokto ievēlēja Beļģijas Karaliskajā akadēmijā, kā arī Francijas Akadēmijā. Turklāt, kā raksta Fransiss Molungē, „Kokto akadēmiķa zobens ir īsts brīnums — tā asmeni zīmējis Pikaso, bet rokturi, kur attēlots Oidipa profils, ir darinājis juvelieris Kartjē.” 1956. gadā Žans Kokto kļuva par Oksfordas goda doktoru.

1963. gada 22. aprīlī Kokto piedzīvo vēl vienu sirdstrieku, pēc kuras atpūšas pie Žana Marē Marnlakoketā. Žans Kokto mirst 1963. gada 11. oktobrī savās mājās Milīlaforē, viņa pīšļi atdusas Senblēzdesemplas kapellā.

Liepājas muzejs jau vairākkārt ir sadarbojies ar izstāžu kompāniju “Art Expo”, rīkojot Salvadora Dalī, Renē Magrita, Marka Šagāla un franču sirreālistu litogrāfiju izstādi.

Žana Kokto grafiku izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/19 būs skatāma līdz 29. septembrim.