Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

29.06.2019 Izdziedāt vēsturi kopā  (35)

Sestdienas vakarā Rīgas ielu lēnām pārņēma cilvēku straume, kas rotājušies tautastērpos, ar vainagiem galvās, devās uz  Liepājas Olimpisko centru, lai svinētu Kurzemes Dziesmu svētkus. Koncerts "Es esmu dzīvība" vienkopus sapulcēja vairāk nekā divi tūkstoši svētku dalībnieku. Ar Kurzemes Dziesmu svētkiem noslēdzās Latvijas simtgades pasākumu kopums - "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā - 100". 

"Tā skaisti sanāk, tikko nosvinējām Līgo un nu Dziesmu svētki – tieši Pēterdienā," saka Liepājas tautas un mākslas kultūras centra direktore Baiba Kļava.

"Dziesmu svētku organizēšana ir liels darbs, kas prasa milzīgu atdevi. Tomēr, kad ir šie svētki, visi sabrauc vienkopus un viss notiek kā iecerēts – sajūta ir brīnišķīga. "Mēs, kultūras darbinieki, rīkojot šādus dziesmu svētkus esam kā maza skrūvīte milzīgajā lielo Dziesmu svētku mehānismā – tas ir ļoti pacilājoši.

Mūsu uzdevums ir to visu saglabāt un nodrošināt Dziesmu svētku nepārtrauktības ciklu, jo no šiem mazajiem puzles gabaliņiem, kas izkaisīti pa visu Latviju, galarezultātā top kas liels un skaists," paskaidro B.Kļava.

Koriem bagātākā Kurzemes koru apriņķa rīkotajos Kurzemes Dziesmu svētkos šogad piedalījās 75 kori, 15 deju kolektīvi un 6 pūtēju orķestri no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. "Mēs esam no Malēnijas, no Alūksnes novada Ziemeru pagasta, braucām pāri visai Latvijai. Kad iepazināmies ar svētku programmu, mums tā ļoti iepatikās, tāda īsti kurzemnieciska. Izlēmām braukt," stāsta sieviešu kora "Elisa" diriģente Ilze Briediņa un koncertmeistare Aija Daume. Kurzemes pusē Dziesmu svētku laikā koris "Elisa" ir pirmo reizi, jo lielākoties sanācis braukt uz Latgali, Vidzemi, tomēr svētkos iekļautais vēstījums uzrunājis tik ļoti, ka bijis jābrauc.

Ar dziesmu un deju svētku laikā simboliski atzīmēta Liepājas nozīme 1919. gada notikumos, laikā, kad katrs sev jautāja: "mēs būsim, vai nebūsim?"

"Tas ir katram nozīmīgs stāsts, ne tikai liepājniekiem. Kur tad mēs tagad būtu, ja nebūtu noticis tas, kas tolaik?" retoriski jautā Kokneses sieviešu kora "Anima" dalībniece Andra Vīgupe.

"Reģionālajos Dziesmu svētkos ir ārkārtīgi jauki satikties ar citiem kolektīviem, dibināt pazīšanās, sadziedāties. Man šīs dziesmas ir vēl nepazīstamas, nedziedātas, bet tas netraucē," piebilst Kokneses sieviešu kora "Anima" dalībniece Gunita Freiberga. Meitenes korī dzied aptuveni trīs gadus. Bijušas arī Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos un sajutušas, ka dziesmā ir liels spēks, tāpēc laiku mēģinājumos un koncertos uzskata par pilnvērtīgu laiku sev. 

Par virsdiriģentiem izvēlēti Kurzemes labāko koru un pūtēju orķestru diriģenti, Dziesmu svētku virsdiriģenti un Goda virsdiriģenti, kuri ir saistīti ar Kurzemi. Kurzemes dziesmu svētki "Es esmu dzīvība" ir mūzikas, dejas un dziesmas sintēzē veidots stāsts par dažādiem laika posmiem mūsu valsts dzīvē, tautas gara spēku un mīlestību, kas ļāvusi Latvijai būt dzīvai. Svētku mākslinieciskā koncepcija un programma veidota, akcentējot Kurzemes kultūrvēsturiskā novada pamatvērtības - tajā iekļauti Ernesta Vīgnera, Emiļa Melngailļa, Alfrēda Kalniņa, Pētera Vaska, Agra Engelmaņa, Selgas Mences, Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Andra Kontauta un citu autoru skaņdarbi. Par muzikālo pavadījumu rūpējās pūtēju orķestri un mūziķu grupa Normunda Kalniņa vadībā. Koncertu vadīja aktieri Zane Jančevska un Kaspars Znotiņš.