Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

08.08.2019 Evas Braunas kleita, savulaik gūta kā kara trofeja, piesaista Liepājas muzeja apmeklētāju uzmanību

Liepājas muzeja filiālē „Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9, kur, kā emocionāls stāsts par modi un dzīvi aiz frontes līnijas, skatāma līdz šim nebijusi izstāde par Otrā pasaules kara laika modi, lielu apmeklētāju interesi piesaistījusi Evas Braunas kleita, kas kā kara trofeja, mērojot garu ceļu, nonākusi atzītā modes vēsturnieka un populārā televīzijas raidījuma vadītāja Aleksandra Vasiljeva kolekcijā.

Izstādes scenogrāfe Anna Heinrihsone tai atvēlējusi atsevišķu telpu, kur apmeklētāju acīm paveras ne vien pats tērps un attiecīgā laika interjera elementi, bet arī fonā skan vācu komponista Riharda Vāgnera mūzika. Katru ienācēju apņem tam laikam raksturīga, speciāli šai izstādei ģenerēta smaržu buķete.

Kā stāsta Aleksandrs Vasiljevs, Evas Braunas kleitu, kas šobrīd aplūkojama izstādē Liepājā, kā trofeju ieguvis kāds padomju armijas gruzīnu izcelsmes virsnieks. Kara beigās viņš bijis viens no tiem, kam bijusi izdevība iekļūt Hitlera bunkurā, kur, pēc nostāstiem, pavisam viņa rīcībā nonākušas četras kleitas, no kurām trīs novalkāja viņa sieva Tbilisi, bet ceturtā īsti viņai nav nederējusi un, visticamāk, bija pārāk grezna grūtajiem pēckara gadiem.

Šo kleitu virsnieks tālāk atdevis māksliniekam Sergejam Paradžanovam, kurš plašāku atpazīstamību iemantojis kā armēņu izcelsmes padomju kinorežisors un scenārists, kā arī devis nozīmīgu ieguldījumu ukraiņu, armēņu un gruzīnu kino, saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus.  Paradžanovs Evas Braunas kleitu ilgi glabāja pie sevis, bet pirms nāves uzdāvināja sev labi zināmajai mākslas zinātniecei, vairāku grāmatu autorei Nino Lapiašvilli. Viņa, apzinoties šīs kleitas īsteno vērtību, nodeva to tālāk modes vēsturniekam un kolekcionāram Aleksandram Vasiļjevam, kurš nu parūpējies par to, lai īpašās kleitas stāsts apceļo pasauli, atgādinot par tās valkātājas traģisko likteni.

Eva Anna Paula Brauna dzimusi 1912. gadā trīs bērnu ģimenē. Pabeigusi mācības licejā, viņa turpinājusi studijas biznesa skolā, pietam bijusi arī talantīga atlēte. 17 gadu vecumā meitene pildījusi Ādolfa Hitlera personīgā fotogrāfa asistentes darbu, kur arī tikusi iepazīstināta ar savu nākotnes laulāto draugu. Divus gadus uzturējuši vien draudzīgas attiecības, 19 gadu vecumā jaunā sieviete Hitleram rakstījusi jau mīlestības pilnas rindas.

Evas Braunas eksistence bija veiksmīgi glabāts Nacistiskās Vācijas noslēpums. No tautas divpadsmit gadu garumā rūpīgi tika slēpts, ka jaunā, simpātiskā sieviete ir Ādolfa Hitlera mīļākā un pēdējās viņu abu dzīves stundās – arī viņa sieva. Pēc Ādolfa Hitlera šofera Ērika Kempka teiktā – Eva Brauna bija nelaimīgākā sieviete Vācijā. Viņas liktenis bija traģisks - visu mūžu, kopš sastapusies ar Hitleru, Eva Brauna ir gaidījusi viņu, ilgus gadus samierinājusies ar otrā plāna lomu, vairākkārt arī mēģinājusi atņemt sev dzīvību, tādējādi kaut uz neilgu laiku pievēršot sev nedalītu fīrera uzmanību. Galu galā – viņi abi palika kopā arī nāvē, 1945. gada 30. aprīlī kopīgi izdarot pašnāvību.

Izstāde skatāma Liepājas muzeja filiālē „Liepāja okupāciju režīmos" K. Ukstiņa ielā 7/9 līdz 29. decembrim.

Apmaksāta informācija. Portāls liepajniekiem.lv neatbild par tās saturu.