Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

12.07.2019 Bārta nav nekāda Atlantīda  (5)

"Mums būs Bārtu godā celt," pat dzejoli savai upei ir sacerējis Kārlis Ļubīns. Bērnībā dzīvojis Liepienos, viņš labi atceras Bārtu tajos laikos, kad darbojās slūžas un pa upi pludināja kokus. K. Ļubīns uzskata, ka Bārtai šodien ļoti vajag cilvēku palīdzību, lai upi no "vecas cūku siles" atkal pārvērstu par Lejaskurzemes pērli. Turpretī tūrisma uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji nepiekrīt, ka Bārta būtu aizlaista un pamesta, viņuprāt, upe tieši pašlaik piedzīvo renesansi.

Slūžas Bārtā nedarbojas kopš 1952. gada, kad pa upi aizpeldēja pēdējie plosti. "Toreiz slūžas varēja pacelt ūdeni par divarpus metriem. Tagad upe ir sekla. Vasaras otrajā pusē sāk pūt visa milzīgā biomasa. Samazinās skābekļa daudzums ūdenī. Foreles, zuši un taimiņi nenārsto, jo tiem vajag tekošu ūdeni ar skābekli. Vietās, kur nav straumes, aug zilaļģes, kas indē visu dzīvo radību, arī peldēties tāpēc ir bīstami. Ar airu laivu nevar braukt, jo airi aptinas ar zālēm. Ar motorlaivu nevar, jo aptinas dzenskrūve. Agrā rītā, kamēr vējš nav pamodies, viss smird. Vienā vietā zālēs noslīkusi mežacūka, bet līkumu tālāk vietējie jaunieši atraduši vietu peldēšanai," bēdājas K. Ļubīns.

Viņš atceras, ka gar abiem krastiem bijušas takas. Tagad viss esot aizaudzis ar krūmiem un grīsli cilvēka augumā. Pat makšķernieki īsti netiekot klāt. "Attīstot tūrismu un atpūtas vietas, samazinātos mūžamežu veidošanās. Četru novadu robežupe, bet šeit nav nevienas publiskas peldvietas. Nav tualešu, nav atkritumu urnu. Četros novados ir diezgan daudz uzņēmēju, kas varētu vizināt pa upi tūristus. Vajadzētu padomāt par kultūras pasākumiem, festivāliem, zvejnieku svētkiem pie upes," iesaka K. Ļubīns.

"Ar katru gadu tūrisma piedāvājums reģionā aug," zina teikt Grobiņas novada domes eksperts tūrisma jautājumos Raimonds Reinis. "Aug uzņēmēju interese un palielinās tūristu skaits, domāju, ka tas ir rādītājs attīstībai." 

Par vienu no pionieriem Bārtas upes tūrisma attīstīšanā R. Reinis nosauc "Sofijas laivas" "Upeskrastos", Nīcā. Ar telšu vietām un dažiem namiņiem Bārtas pagastā sākusi atpūtas bāze "Ods", kurai tagad esot plašs piedāvājums pat ziemā. Pērn pievienojās glempings "Bārtas krasts" Dunikas pagastā. "Šīs kempinga vietas ir labi izstieptas, kas no ūdens tūrisma viedokļa ir ļoti labi, jo ļauj saplānot trīs dienu maršrutu," atzīst tūrisma speciālists. R. Reinis uzsver, ka interesentus pulcē gan Latvijas čempionāta posms ūdens tūrismā, ko rīko "Ods", gan "Sofijas laivu" pasākums "Bārtas kartupelis". Unikāls projekts un laba reklāma iespējām Bārtas upē esot ikgadējie laivošanas svētki "Bārtas pumpurs", kurus kopīgi rīko Grobiņas, Nīcas, Rucavas un Priekules pašvaldības. "Protams, ir kur augt. Kājāmgājēju takas gar Bārtu nozīmē lielas investīcijas. Par to tiek domāts, tas ir nākotnes virziens," saka R. Reinis.

"Sofijas laivu" īpašnieks Turaids Šēfers domā, ka Bārtas upē šobrīd atgriežas tāda dzīvība, kāda bijusi 80. gados, kad katram lielam Liepājas uzņēmumam bija telšu pilsētiņa un vasarās brauca tūkstošiem cilvēku. "Bārta jau ir Latvijā atpazīstama vieta, tā vairs nav Atlantīda, par kuru katrs ir dzirdējis, bet nezina, kur tā ir," viņš saka. Bārta esot viena no retajām upēm, kuras ir laivojamas cauru vasaru. Upes aizaugšana, viņaprāt, saistīta ar siltajām ziemām. "Nav bijuši ledus pali, kad ledus pavasarī izslauka to kā grābeklis. Taču Bārta ir viena no tīrākajām upēm Latvijā, jo šeit nav saimniecību, nav fabriku ar notekūdeņiem. Bārtā ir atgriezušies vēži – tas ir indikators, ka ūdens kvalitāte ir laba. Jocīgi teikt, ka upē nav zivju, jo te ir ezers un jūra, zivju migrācija ir aktīva," saka T. Šēfers.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 12.jūlija numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!