Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

16.01.2019 Baznīcas atjaunotne sāksies no jumta  (2)

Braucot cauri Aizputei, redzams, ka kalna galā esošajā Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā uzsākti vērienīgi remontdarbi. Tur rosās arhitekti, būvnieki un pētnieki, tiek plānots, kā uzlabot jumta konstrukciju, spriests par jumta seguma izvēli un apcerēts, ko ēkā labot nākamo. "Problēmas mums ir tādas pašas, kā citām baznīcām Latvijā," situāciju iezīmē mācītājs Varis Bitenieks.

Aizputes Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1378. gadā, un kopš 1998. gada tā ir atzīta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, stāsta mācītājs. Pirms trim gadiem baznīcas pārstāvji sāka aktīvi rīkoties, lai dabūtu finansējumu baznīcas būves apsekošanai. Izdevās piesaistīt līdzekļus no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. "Apsekošana palīdzēja saprast – kādas problēmas skar šo ēku, kam jāpievērš uzmanība. Tika izvirzīti aptuveni 24 punkti, kurus jāsaved kārtībā. Protams, ka gribējām padarīt uzreiz visu, lai nav atkal un atkal jāremontē," skaidro V. Bitenieks. Tolaik viņš saņēmis vēstuli no 90 gadus vecā bijušās Vācu draudzes locekļa, mācītāja dēla Arnolda fon Hiršheida, kurš 1959. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā. "Viņš pastāstīja, ka ir tādi Apvienotie Kurzemes fondi ("Vereinigte Kurländische Stiftungen"), kas atbalsta baznīcas un sakrālās ēkas, un tas mūs iedvesmoja. 2016. gada maijā es uzsāku sarunas ar šo fondu, kā rezultātā tikām pie finansēm jumta restaurācijas projektam."

Vislielāko atbalstu Aizputes baznīcas remontam pašlaik sniedz "Apvienotie Kurzemes fondi", skaidro V. Bitenieks. "Pēc viesošanās Amerikā saņēmām atbalstu arī no divām evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas draudzēm Ņūbransvikā un Leikvudā, kas ziedoja 6000 dolārus (aptuveni 5100 eiro) pirmajam remonta posmam. Darbus līdzfinansēja arī Aizputes novada dome, piešķirot 12 770 eiro. Galu galā mēs strādājam ne tikai ēkai vai draudzei, tas ir visas sabiedrības labumam, arī Aizputes tēlam."

"Pirmais darbu posms, puse jumta, jāpabeidz līdz 8. martam," stāsta V. Bitenieks, "otrais posms, ja laikus saņemsim finansējumu, varētu būt gatavs uz vasaras vidu. Par torņa sakārtošanu vēl spriežam, konkrēts laiks un darbi vēl nav zināmi, bet, cerams, līdz 2021. gadam arī tas tiks pabeigts." Mācītājs paslavē uzņēmumus, kas remontē sakrālo celtni: "Tā ir stipra komanda – labi arhitekti un būvinženieri, citi darbinieki. Turklāt viņi neskopojas ar viedokļiem, kā labāk šos darbus paveikt."

Remontēs, cik nauda ļaus Arhitekts Aldis Orniņš, ko satiekam pie dievnama, paskaidro, ka sākotnēji tika plānots nomainīt tikai jumta segumu, šīfera lokšņu vietā uzlikt ko citu, bet tad pamanījuši, ka jumta konstrukcijas ir tik sliktā stāvoklī, ka neesot bijis citu variantu: "Nācās restaurēt sijas, mūrlatas, spāres un arī masīvkoka dzega bija sapuvusi. Tagad noņemam melno jumta segumu – mālu, ko agrāk izmantoja siltumizolācijai un ugunsdrošības nolūkos. Tad ņemam nost dēļus, lai tiktu klāt pie citiem koka elementiem, bojātos koka elementus zāģējam nost un protezējam – pieaudzējot klāt jaunus posmus, veidojot salaiduma mezglus. Darbs ir ļoti sarežģīts, un jāsaka, ka ar būvfirmu un meistariem ir ļoti palaimējies." A. Orniņš atzīst, ka augšējā jumta konstrukcijas daļa ir labā stāvoklī, tomēr, ja šo remontu nāktos atlikt, tad jumts sakristos, jo sapuvušie balsti neizturētu lielo smagumu. "Puse no baznīcas apmēram 1000 kvadrātmetru lielā jumta jau ir salabota, bet ar to viss nebeidzas. Visa šī lielā jumta konstrukcija balstās uz koka kolonnām baznīcas zālē, bet tās ir ķirmju saēstas, arī obligāti jāmaina. Ārēji izskatās nokrāsotas un glītas, bet kad papēta tuvāk – paveras baiss skats."

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 16. janvāra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!