Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

"Kāpēc jūs esat laukos, un ko vēlaties darīt?" sanākušajiem interesentiem jautāja LLKC Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs (no kreisās). Jauni cilvēki redz laukos gan uzņēmējdarbības potenciālu, gan ģimenei piemērotu dzīves vidi.
Foto: Egons Zīverts

26.11.2019 Jaunieši laukos redz gan uzņēmējdarbības potenciālu, gan ģimenei piemērotu vidi  (1)

Šobrīd astoņi jaunieši piedalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Liepājas biroja rīkotajā mācību ciklā "Laukiem būt". 29.novembrī lavandu saimniecībā "LavenderVilla" Grobiņas pagastā viņi aizstāvēs savas biznesa idejas. Mācības veiksmīgi pabeigušie jaunieši varēs piedalīties konkursā "Laukiem būt", kurā var pretendēt uz finansējumu savas biznesa idejas īstenošanai.

"Mērķis ir attīstīti lauki. Nav tik svarīgi, vai tā ir primārā lauksaimniecība vai mājražošana, lauku tūrisms, jebkura joma," par konkursu "Laukiem būt" uzsver LLKC Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs. Konkursa finālā piedalās 16 cilvēki.

Uz LLKC Liepājas biroja rīkoto informācijas dienu sanākušie cilvēki bija pārliecināti, ka vēlas dzīvot laukos. Tāpēc viņus interesēja gan Liepājas Biznesa inkubatora piedāvātās konsultāciju iespējas, gan ALTUM finanšu atbalsts.

Vairāki jaunieši stāstīja, ka pārcēlušies uz laukiem no pilsētām, jo sirds esot tuvāka laukiem, kā arī lielpilsētas vide neesot piemērota ģimenei ar maziem bērniem. Inese Birzniece esot pilna laika mamma, atgriezusies laukos – dzimtas mājās Bernātos.

"Ļoti ceru, ka varēšu piepildīt vienu no saviem dzīves sapņiem. Man ļoti patīk uzņemt viesus, radīt tādu vidi, lai cilvēki aizbrauc, piepildīti ar pozitīvām emocijām," viņa teica.

"Laukos redzu savu potenciālu," teica Edgars Logins no Durbes novada. "Ir resursi – zemes platības un tehnika –, un nav vēlēšanās laist tos zudībā. Gribu veicināt izaugsmi laukos, jo mans darbs pārsvarā saistās ar ārzemēm. Gribu redzēt, kā mani bērni izaug Latvijā."

Liene Sīkle no Priekules novada gribot būt priekšnieks pati sev: "Mērķis ir odziņas – zemenes un avenes." "Mazs pamats mums ir ar lopkopību un graudkopību, taču meklēju vairāk informācijas," teica Jānis Kapiņš no Durbes novada. Viņš vēlētos attīstīt arī tūrisma nozari.

Lāsmai Kirpičenokai Vaiņodes novada Augustē ir pārejas posma bioloģiskā saimniecība. "Audzējam Romanova šķirnes jērus gaļai, taču gribam audzēt arī Tekselas šķirnes aitas, kurām ir lielāka pievienotā vērtība, tās domājam audzēt tālākai pārdošanai. Darām visu palēnām, jo Tekselas aitas ir dārgas. Parastās aitu mammas var iegādāties par simt eiro, bet šīs maksās 200–300 eiro," viņa pastāstīja.

Toma Bārtnieka galvenā atziņa – gribot strādāt pats sev. Viņš nodarbojas un vēlas vairāk attīstīt graudkopību. Pagaidām ar visām nomas zemēm esot 50 ha platības Gramzdas pagastā.

"Esmu piedzimis laukos, tur dzīvojis un gribu arī palikt. Neredzu pilsētā nekādu izaugsmi. Lai sekmīgi strādātu, vajag gan informāciju, gan izglītību, gan naudu. Interesējos par ALTUM finansējumu, jo vēlos iegādāties saimniecības ēku," teica jaunais lauksaimnieks.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 26.novembra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!