Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

03.07.2019 Kartes aizved pie nezināmajiem kareivjiem  (11)

"Zinām, kur atrok karavīrus, mēs tur bijām," priecīgi sauc Paplakas centrā sastaptie puišeļi. Viņi rāda ceļu uz pāris kilometru attālo vietu, kur strādā biedrības "Leģenda" starptautiskā ekspedīcija, kas meklē Otrajā pasaules karā pazudušo karavīru apbedījumus. "Caur šo gan atceramies par kara briesmām, gan tas ir atgādinājums par visu, kas noticis," stāsta biedrības vadītājs Tālis Ešmits. Jūnijā notikusī ekspedīcija veltīta skandināvu karavīru apbedījumu meklēšanai, ko var uzskatīt par fināla pasākumu ilgajam darbam, kas bija saistīts ar vācu armijas arhīvu pētniecību.

Pa gabalu šo pasākumu varētu noturēt par būvdarbiem, jo strādā ekskavators, izraktajā bedrē rosās daudz cilvēku. Taču viņi strādā ārkārtīgi rūpīgi, pievēršot uzmanību vissīkākajām detaļām. Mazliet baisi ir redzēt no zemes izlīdušos karavīru zābakus un kaulus, kurus akurāti savāc. "Rindas glabājumi. Lūk, var redzēt, kur zābaki, karavīri guldīti cits citam blakus," rāda T. Ešmits. Karavīru mirstīgās atliekas attīra un ekshumē. Ekspedīcijas dalībnieki īpašu vērību veltī identifikācijas zīmēm, tīra tās, lai varētu izlasīt. Tas ir veids, kā apbedītos nezināmos kareivjus atdot viņu dzimtai un ģimenei. "Domājām, ka šeit būs krietni mazāk, bet izrādījās, ka ir daudz. Iepriekš bija runa tikai par pirmo rindu, bet gar ceļa malu ir vēl viena." atklājis biedrības vadītājs. Sākumā atrasti septiņi karavīri, taču izrādās, to ir vairāk par divdesmit.

Zemes īpašnieks atļāvis ceļu pārrakt. "Tas prasa laiku, kamēr to visu prātīgi izdara," saka T. Ešmits. Ekspedīcija notiek sadarbībā ar Priekules novada pašvaldību, kā arī biedrība ir ļoti pateicīga zemes īpašniekiem gan Paplakā, gan "Kaijās", Purmsātos. Arī tur, izmantojot shēmas un aprakstus, izdevās atrast apbedījumus, par kuriem vietējie cilvēki bija dzirdējuši vien nostāstus no vecvecākiem.

Zemes īpašnieks Nauris Ivanovs pats ir klāt kapavietu atrakšanā. "Es zināju, ka šeit ir apbedījumi, biju par tiem ziņojis jau iepriekš. Man to vecmamma izstāstīja, jo viņa te dzīvoja. Pirms gadiem desmit vai vairāk vācieši vāca savējos kopā. Tad es viņiem noziņoju, bet neviens nebrauca," stāsta saimnieks. Par izrakņāto ceļu viņš nepārdzīvo, jo esot solīts visu atkal savest kārtībā.

T. Ešmits pastāsta, ka kolēģis no Norvēģijas Inka Holmess vācu arhīvos vairākus gadus meklējis informāciju par "Nordland SS" divīzijas apbedījumiem. Tagad ir zināmas šo vietu shēmas un apraksti. "Ļoti daudz Skandināvijas karavīru joprojām ir nezināmi," saka norvēģu entuziasts. "Tālis un viņa grupa ļoti daudz darījusi, lai atrastu viņu kapavietas. Šī ir viena no kartē reģistrētajām apbedījumu vietām – perfekti atzīmēta. Mēs atrokam karavīrus, esam atraduši dažādas identifikācijas zīmes." Inka atzīst, ka Priekules novadā esot ļoti daudz karavīru apbedījumu. 

Informācijai

Ja jums ir ziņas par Pirmā vai Otrā pasaules karu apbedījumiem, informējiet Latvijas Brāļu kapu komiteju vai biedrību "Leģenda" – Tālis Ešmits, tālr. 22824775; feisbuka lapa "Military Archaeology Legenda/Latvia".

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 3.jūlija numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!