Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

07.11.2019 Lauksaimnieki: Slīkst nākamā gada graudu raža  (27)

"Viss pludo, lejas izslīks. Nezāles augs, nevis labība. Tā tagad ir problēma visiem, ne tikai man," saka Nīcas pagasta graudkopis Modris Mielavs. "Vasarā lietus nebija, tagad sagāž visu." Pēc viņa teiktā, vēl pirms nedēļas neesot bijis tik traki, taču beidzamās divas – trīs dienas līstot tik stipri, ka ūdens nespēj aizplūst no laukiem. Zemnieki jau tagad redzot, ka nākamgad labas ziemāju ražas nebūs.

Priekules novada lauku attīstības konsultante Irina Gintere vakar no rīta braukusi un redzējusi, kā Virgas lankā viss pludo: "Sen tā nav bijis. Līdz šim viss bija kārtībā, bet šīs ir trakas dienas, jau nedēļu līst un līst."

Viņa stāsta, ka nekādu "SOS signālu" no lauksaimniekiem vēl neesot bijis, taču atzīst, ka mūsu zemnieki jau neesot raduši uzreiz sūdzēties.

Bunkas pagasta z/s "Mašīnisti" saimnieks Sandis Podnieks pēc pieredzes zina, ka "nekā spīdoša nav, ja turpinās tādi nokrišņi un augsti ūdens līmeņi, bet pēc tam sāk salt".

Pagājušajā ziemā licies, ka viss ir normāli, taču smagajās māla augsnēs, kur pavasarī ilgstoši stāvēja ūdens, rapsis izpuvis. "Ja kviesis pāris dienas ir zem ūdens, pēc tam tas notek un atkal lapas ir gaisā, nebūs tik traki.

Bet, ja ielejās ūdens stāv ilgi, protams, labība noslīks un sapūs. Jo mitrāka ir augsne, jo sals vairāk plēš un cilā augus," saka lauksaimnieks.

M. Mielavs stāsta, ka strauji applūdušajiem laukiem meliorācijas sistēmas nelīdz. "Ir iztīrīts, pārsvarā visas drenas ir vaļā, bet tas ir par daudz, kas līst," saka zemnieks, kuram šāda situācija esot visās trijās saimniecībās – paša un abu dēlu.

Graudu audzētāji atzīst, ka sausie apstākļi rudens sākumā nav bijuši labvēlīgi sējai. Sēšana putekļos radījusi bažas, ka graudi zaudēs dīgšanas enerģiju.

"Nevar teikt, ka ziemāji būtu slikti. Trakajā sausumā nesteidzāmies ar sēju, sākām tad, ka pirmie lieti sāka līt. Man sanāca tā, ka pēdējie sējumi vēl ir necerojuši, maziņi. Nokrišņi septembra beigās bremzēja augšanu. Tie ir ziemot spējīgi, bet optimālākos apstākļos būtu bijis labāk sēt nedaudz agrāk, arī pa sausumu, lai labība būtu nedaudz spēcīgāka uz ziemu," uzskata S. Podnieks.

No pēdējiem sējumiem, kas iesēti slapjā zemē, nekā laba neesot, ziemāji "dubļos mīcās". "Protams, ir skumji. Pēdējais lietus sadeva riktīgi, ražas vairs nebūs tādas, kā gribētos. Ko darīsi, laika apstākļus nevaram iespaidot," atzīst Nīcas lauksaimnieks.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka situācija tīrumos ir atkarīga no augsnes apakškārtas: "Tā parāda, ka ūdenim nav kurp aiztecēt, ir kaut kādi augsnes apakškārtas sablīvējumi, kuru dēļ ūdens netiek prom dziļākos slāņos. Pie normālas līšanas caurlaidību vēl kaut kā var nodrošināt, bet, ja līst tik intensīvi, ūdeņi nepaspēj tikt projām."

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 7.novembra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!