Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

01.08.2019 Legzdiņu ģimene ierīkojusi paradīzi ar akmeņiem un mērkaķiem  (11)

Rutai un Viesturam Legzdiņiem Vaiņodes "Kadiķos" sētā stāv atsevišķa māja mērkaķiem. Kolekcijā kopā ar eksemplāriem, kas mīt saimnieka istabā un vizinās mašīnā, to skaits tuvojas pieciem simtiem. Mērkaķu māju no koka darinājis Viesturs, bet akmens pamatus tai ar savām rokām ielikusi Ruta, un ne tas vien ir viņai pa spēkam. Viestura mērkaķus un Rutas rokdarbus sestdien, 3.augustā, varēs aplūkot Vaiņodes senlietu krātuvē, kur notiks "Jautrais vasaras pasākums".

"Tā ir mūsu divu paradīze," par "Kadiķiem" saka R. Legzdiņa. "Mums te nav strāvas, nav ūdens, dzīvojam kā sencilvēki." Taču prasmīgie saimnieki savā paradīzē ērtības ir nodrošinājuši. Dzeramais ūdens ir no avota, pārējām vajadzībām no upes, un vasaras vannas istabā tek no krāna gan silts, gan auksts. Elektrību ražo mazs vēja ģenerators, ir mašīnas akumulators, ar kuru pietiekot pat televizoram. Ir gāze, lai uzvārītu ūdeni, plīts un krāsniņa. Ledusskapi aizstāj zemes pagrabs. Mobilie sakari gan ļoti slikti, mežs kā vairogs esot priekšā Vaiņodes torņiem un televizorā pazūd attēls, ja aizstājas antenai priekšā, teic Viesturs.

"Kadiķi" ir uz Rutas tēvatēva zemes, kuru kopā ar vecāko brāli mantojuši uz pusēm. "Kopā vecamtēvam bija 19 hektāri, man palika astoņi ar pusi. Brālis gribēja vairāk strādāt nekā es. Mēs turam mazo dārziņu un siltumnīcas tikai paši sev. Pārējo zemi nopļauj mūsu paziņa. Mana dzimtene tepat pāri, kur tas lielais bērzs, tur dzīvoja mammas vecvecāki," rāda saimniece.

Legzdiņiem Vaiņodes centrā ir dzīvoklis, šī mājiņa ir vasaras variants. Tomēr Viesturs te arī uz ziemu paliek, māju tukšu neatstājot. V. Legzdiņš joprojām strādā par elektriķi un ik dienas brauc uz Vaiņodi uz darbu. "Divdesmit piecus gadus es neesmu no šejienes izgājis," viņš saka. Ruta jau labu brītiņu atpūšoties. Ilgus gadus bijusi bērnudārzā par strādnieci. 

Ap māju ir daudz dārza figūru – dzīvnieki un putni. Arī čūska, kas saritinājusies uz betona plātnēm un izskatās kā īsta. "Tās ir sapnis, es ieguldu naudu, bet lielākā daļa man ir uzdāvinātas. Daudz no kā varu atteikties, bet no šīm rotaļlietām nevaru," par saviem trušiem, vārnām, stārķiem un citām radībām saka Ruta.

Rutas akmens darinājumiem izmantoti akmeņi no šīs pašas zemes akmeņi, kas sovhoza laikā bija mežā sabērti. "Akmeņi nav sievišķīgi," par smago darbu saka Ruta, "bet mans tēvs, kuram tagad ir 92 gadi, ir celtnieks. Kādreiz es viņam mēdzu cauri vien klāt stāvēt. Esmu daudz redzējusi, un galvenais – vēl jau var pajautāt!" 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 1.augusta numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!