Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Attēlā redzams, kā Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons izlaiž vaislai gatavus, iezīmētus upes nēģus Ventas upes baseinā, augšteces posmā, kur nēģi dabīgi nevar no jūras nokļūt dažādu dabīgu un mākslīgu šķēršļu dēļ. Tā tiek paplašināta upes nēģu nārsta teritorija.
Foto: Institūta “BIOR” arhīvs

12.12.2018 Mācās apsaimniekot nēģus  (6)

Kurzemes nēģu zvejnieki pulcējās Pāvilostas novadpētniecības muzejā, lai piedalītos informatīvā pasākumā, ko rīkoja Institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieki un Klaipēdas Universitātes pārstāvji, kas klātesošos iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem par upes nēģiem Kurzemes piekrastē un parādīja, kā notiek nēģu iezīmēšana un palaišana Rīvas upē.

"Upes nēģu zveja Latvijā ir vēsturiski nozīmīga, ja ņemam vērā senās zvejniecības nozares tradīcijas un kultūrvēsturisko vērtību," skaidro "BIOR" vadošā pētniece Santa Purviņa, "turklāt tā ir ļoti dārga zivs, ir svarīgi to pētīt un saprast, kā to var pavairot, tieši tādēļ kopā ar Lietuviešu kolēģiem centīsimies novērtēt pārrobežu upes nēģu krājumus, noteikt aptuveno skaitu un saprast, kā varētu nodrošināt pārvaldību Lietuvā un Latvijā. Tas noteikti uzlabotu upju nēģu populācijas stāvokli, kā arī nodrošinātu piekļuvi nārsta vietām."

Pētniece skaidro, ka nēģis ir zivs, kas liek sarosīties maluzvejniekiem, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ svarīgi izprast apsaimniekošanas iespējas. "Šāds pasākums ir nepieciešams, lai mēs varētu tikties ar zvejniekiem, pastāstīt, ko mēs darām, informēt viņus par procesiem, kas skar zivis, un galu galā pateikt paldies, ka viņi mums ziņo par šīm zīmītēm, ko pieliekam, zivis iezīmējot. Mēs bieži nenākam pie zvejniekiem un nestāstām to visu, tāpēc šādas reizes šķiet īpaši vērtīgas," par rīkoto pasākumu viedokli atklāt S. Purviņa.

Institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas pārstāvis Kaspars Abersons laikrakstam paskaidro, ka galvenais mērķis ir nostiprināt ilgtspējīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu, nēģu krājumu pārvaldību, līdzsvarojot šā nozīmīgā dabas resursa izmantošanu un saglabāšanu Latvijā un Lietuvā. "Ļoti svarīgi ir tikt skaidrībā ar nēģu apsaimniekošanas jautājumiem," stāsta K. Abersons, "līdz šim latvieši un lietuvieši nēģus katrs savā veidā ir tikai medījuši, bet mēs vēlamies sākt tos apsaimniekot. Galvenais, kas šobrīd jāsaprot, – cik liels ir mūsu apsaimniekošanas objekts, tāpat jānoskaidro vai mūsu nēģi ir viņu nēģi un viņu nēģi ir mūsu nēģi. Jāatrod labākais veids, kā saskaitīt, cik daudz viņu ir un cik lielu daļu noķer zvejnieki." Latvijas pētnieki vairāk strādājuši ar zvejas lietām, savukārt lietuvieši ar ģenētiku, tādēļ ir ko mācīties vienam no otra.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 12. decembra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!