Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

16.08.2019 Medzē labs arbūzu gads  (16)

Apaļi un iegareni, tumšzaļi, strīpaini un dzelteni kā ķirbji Medzes pagasta piemājas saimniecības "Arāji" laukā gozējas arbūzi. "Pēc tā tirgū mūs var atšķirt, ka pārdodam sešas – septiņas šķirnes," saka saimnieks Rolands Dambis. Tirgot tikai paša laukos izaudzētos dārzeņus un ogas ir viņa goda un prestiža jautājums. Lauksaimnieks atzīst, ka šī vasara bijusi ļoti laba: "Arbūzu laiks mums ir gandrīz tāda atpūta, jo tos ir vieglāk savākt nekā zemenes vai gurķus. Salasīt simt kilogramus ir pusstundas darbs. Katru dienu nolasām ap 200–300 kilogramu."

Pirmie agrie arbūzi 'Zloto Wolicy' bijuši gatavi jau pirms mēneša. Varēja nomēģināt mājās un piedāvāt Medzes pagasta svētkos. Tā ir poļu šķirne ar dzeltenu mizu un sarkanu iekšpusi. R. Dambim vismīļākā esot čehu šķirne 'Laiko' – nelieli, apaļi arbūzi ar tumšu mizu, kas izaug līdz 3–4 kilogramu svarā: "Līdzīga kādreizējam krievu 'Ogoņok', bet tas bija grumbuļains un neizskatīgs. Šie arbūzi ir smuki apaļi. Ar 'Ogoņok' kādreiz sākām, nu jau pirms divdesmit un vairāk gadiem." Ātrāk nogatavojas dzeltenie un oranžie, tie neaug pārāk lieli. Pašlaik, uz arbūzu sezonas beigām, gatavojas līdz astoņus kilogramus smagas ogas. Tie gan izskatās tādi paši, kā ievestie arbūzi, jo šķirne paliek šķirne. "Var jau atšķirt, ka maniem arbūziem kātiņš ir svaigs, tikko rauts. Ar vieniem arbūziem sāk, ar citiem beidz, un tad jau ir skola klāt un jāsāk skolēnu ēdināšana Kapsēdes pamatskolā," stāsta R. Dambis.

"Man vajag, lai kāds tos nopērk, lai cilvēkiem tiek," saimnieks norāda, ka būtība neesot cenā. Pa šiem gadiem Medzes arbūzus Pētertirgū jau zinot, cilvēkiem vairs nav pārsteigums. "Ievestos arbūzus tirgo par 1,50 eiro, mēs pārdodam par 70 centiem. Apjoms tāds arī ir, lai dienā uz tirgu aizvestos nopirktu. Tāpēc mums šķirņu ir daudz. Tagad es zinu, no kurām iepirktajām šķirnēm jāatsakās, kuras vairāk domātas dienvidu zemēm. Negrib nogatavoties, iekšā ir biezāka miza, tā aiziet zaptēm." Arbūza mizas baltā daļa nemaz nav zemē metama, no tās "Arājos" gatavo "savu garšīgo arbūzu zaptīti". "Sanāk kā marmelādes gabaliņi medū, pēc arbūza katrā ziņā negaršo. Klāt liekam tikai cukuru, varbūt mazliet citronskābes, lai skābums izveido krāsu. Mazliet pamēģināju ar agaru, kas arī ir dabīga viela, lai ievārījums būtu mazliet stingrāks," atklāj R. Dambis.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 16. augusta numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!