Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un ir nominēts UNESCO Pasaules mantojuma starptautiskajam sarakstam.
Foto: Valērijs Liepa

13.07.2018 Pilsdrupās atsāk arheoloģiskos izrakumus  (13)

Šonedēļ Grobiņas pilskalnā jeb Skābarža kalnā savu lauku darba praksi uzsākuši Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti, kuri trīs nedēļas līdz pat 1.augustam veiks arheoloģiskos izrakumus, turpinot 2017.gadā uzsākto darbu Grobiņas pilskalna izpētē.

Grobiņas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore informēja, ka 2016. un 2017.gadā Grobiņas pilskalna plakuma dienvidu malā tika pētīts viens 4 reiz 8 metri liels laukums, sasniedzot 2,2 metru dziļumu. Atsegtās liecības attiecināmas uz periodu no 5. Līdz 21.gadsimtam, taču secināts, ka arī šajā dziļumā cilvēka darbības neskartais slānis jeb pamatzeme nav sasniegts. Pie tam ģeoloģiskie urbumi laukuma teritorijā liecināja, ka kultūrslānis ir vēl 2 metrus dziļš – kopumā sasniedzot 4,2 metru biezumu. Tāpēc 2018.gadā plānots pabeigt 2016. un 2017.gadā iesākto Grobiņas pilskalna laukuma izpēti, atsedzot pilskalna apdzīvotības senākos slāņus.

Kopumā, izmantojot plašu metožu klāstu (arheoloģiskos izrakumus, paraugu ievākšanu tālākām analīzēm u.c.), Grobiņas pilskalna arheoloģiskā izpēte sniegs jaunas liecības par pieminekļa hronoloģiju, izmantošanas dinamiku, kultūrvēsturisko piederību un apdzīvotības raksturu.

Grobiņas arheoloģisko ansambli veido savstarpēji saistītu elementu kopums – Grobiņas pilskalns jeb Skābarža kalns, Pūrānu (Porānu) senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Priediena senkapi.

Grobiņas novada dome un Latvijas Universitāte 2015.gada 6.oktobrī parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz sadarbību Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pētniecībā un popularizācijā periodā no 2016. līdz 2020.gadam.