Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Tāšu muižā varēs uzzināt par klasicisma un romantisma dārziem, to saglabāšanu, atjaunošanu, apstādījumu arhitektūru, augiem un dārza keramiku.
Foto: no Tāšu muižas krājumiem/ Mārtiņš Ķibilds

05.07.2019 Pirmo reizi – Vēsturisko dārzu dienas  (1)

Nedēļas nogalē pirmo reizi Latvijas pilīs un muižās notiks Vēsturisko dārzu dienas. Tajās piedalīsies arī Tāšu, Dzērves un Apriķu muiža un Kazdangas pils, bet pavisam ciemiņus gaidīs vairāk nekā 20 muižu parkos un dārzos visā Latvijā.

Apriķu muižas parks lepojas ar vareniem ošiem, sarkano dižskābardi, platlapu liepu. Parka apmeklētājus pils saimniece, gide Aina Cērmane vedīs tādā kā ceļojumā pie kokiem, kuri ir uzrakstījuši vēstules nācējiem. Apriķu muzeja rīcībā ir vēsturiska 1902. gada fotogrāfija no laika, kad pils piederēja Karlam Gustavam Emīlam Mannerheimam – izcilam Somijas armijas vadonim un politiķim, arī Somijas prezidentam. Attēlā pils ļaužu grupā redzams arī muižas dārznieks. Fotogrāfija rosinājusi A. Cērmani domāt par to, ko dārznieks gribētu pateikt mums. Muižā varēs arī apskatīt liliju izstādi un būs tikšanās ar šo ziedu audzētāju Ingunu Vālodzi, bet apriķnieces, skolotājas Irīnas Bogdanes vadībā liliju ziedi pārtaps gleznās, kuru autori būs paši muižas apmeklētāji. "Viņai ļoti veiksmīgi sanāk vest aiz sevis citus tā, ka mājās var doties ar paša radītu gleznu," stāsta A. Cērmane.

Pa Kazdangas pils parku interesentus divās atšķirīgās pastaigās vedīs pagasta tūrisma informācijas punkta vadītāja Kristīne Vītola. Kazdangas parks ir slavens ar ļoti lielu koku sugu un šķirņu bagātību, starp tiem 127 ir svešzemju sugas. "Tas joprojām ir klusais parks ar skaistiem skatiem un platām takām," saka K. Vītola. Līdz trešdienai viņa jau bija saņēmusi vairāk nekā 20 telefona zvanus no dārzu dienu interesentiem, taču cer, ka arī vietējie iedzīvotāji pieteiksies – lai gan parks pašiem it kā pazīstams, tomēr "parka īpatņus, dīvainīšus ne katrs ir pamanījis". Viena pastaiga ilgs stundu, otra – pusotru stundu. Savukārt pilī ar lekciju par košumdārza iekārtošanu uzstāsies dārzkopis Mārtiņš Litkins no Kuldīgas novada. Viņš uzaicināts tādēļ, ka savu kvalifikācijas darbu Bulduru dārzkopības vidusskolā rakstījis tieši par vēsturiskajiem dārziem, turklāt kāds no viņa dzimtas senčiem barona laikā Kazdangas pilī strādājis par dārznieka palīgu. Tā ka M. Litkinam varēs lūgt padomu arī par vēsturisku dārzu veidošanu.

Bet tiem, kas ieradīsies Dzērves muižā, parka taciņās būs jāizturas pavisam klusu. Dzērvenieki viesus uzņems pašā vakarā un ir iecerējuši iepazīstināt apmeklētājus ne tikai ar saviem dižkokiem, bet arī ar parka iemītnieku dzīvi naktī. Uzmanīgi ejot, parkā iespējams satikt stirnas, āpsi, baltkrūtaino ezi un citus adataiņus, dzirdēt pūces. Visneparastākā varētu būt pastaiga ar biologu Jurģi Šubu, kurš pēta sikspārņus un kuram ir aparātiņš, kurš uztver sikspārņu izplatīto skaņu. Siltajos vakaros parkā ļoti daudz plivinājušās šīs "lidojošās peles". Skolotāja Agnita Vaitkus ir viena no dārzu dienu organizētājām Dzērves muižā, viņa gan bažījas, vai nu uznākušajā vēsajā laikā sikspārņus izdosies satikt.

Tāšu muiža apmeklētājus gaidīs ar celtniecības arheologa Jura Zviedrāna lekciju par klasicisma un romantisma dārziem. Pēc tam interesenti varēs apskatīt muižas dārzus. Saimnieki J. Zviedrāns un Kristīne Veinberga veido Tāšos stādījumus, kas atbilst 19. gadsimta pirmās puses tendencēm. Viņi dārzos atjauno to, kas atrodams, bet to, kā trūkst, stāda klāt – viss top. "Mums ir regulārais dārzs, priekšdārzs, angļu dārzs – katrs citādāks. Kādreiz tos sauca par stāstu dārziem, par bilžu dārziem – tas ir mazliet vairāk nekā dārzs, lasāms kā grāmata vairākos slāņos," saka J. Zviedrāns.