Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

30.05.2019 Trīs miljonus vērti moli  (14)

Ronalds Griškēvičs Pāvilostas ostas vadītāja amatā darbojas jau astoņus gadus, šajā laikā osta piedzīvojusi lielas pārmaiņas. "Man kabinetā ir bilde, kur redzama, kāda izskatījās osta laikā, kad es to sāku vadīt. Tik daudz mainījies! Brīžiem uz to paskatos, un man ir grūti noticēt," saka ostas vadītājs.

Arī Pāvilostas moli beidzot sagaidījuši savas lielās pārvērtības un darbs pie molu pagarināšanas ir pabeigts. Pāvilostas osta Latvijas rietumu piekrastē ir vienīgā mazā osta, kas tiek izmantota galvenokārt zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai. Līdz šim drošu satiksmi un ostas darbību traucēja smilšu sanesumi starp abiem moliem, kurus, pateicoties Eiropas līdzfinansējumam, ir izdevies pagarināt. Projekta izmaksas bijušas aptuveni 3 miljoni. Ziemeļu mols pagarināts par 90 metriem, bet Dienvidu mols par 150 metriem, sasniedzot turpat 400 un 500 metru garumu. "Te ir redzama pāreja," savienojuma vietu starp veco un jauno rāda R. Griškēvičs.

Molu pagarināšana bija nepieciešama, jo osta sava dziļuma dēļ vairs neatbilda mūsdienu ostas prasībām. "Vecie moli beidzās dabiskajā dziļumā – 2,5 metri, bet kuģošanai nepieciešami 3,5 metri. Protams, regulāri tika veikti tīrīšanas darbi, bet pēc kārtējās vētras grāvis atkal viss pilns ar smiltīm un kuģi atkal netiek iekšā," paskaidro ostas vadītājs. Jaunie moli ir projektēti un izbūvēti tā, ka tie beidzas dabiskajā dziļumā 3,5 metri. "Jācer, ka šis dziļums saglabāsies arī vētrās, tas ir svarīgi," piebilst R. Griškēvičs.

"Tehnoloģija, ar kuru tika veidoti šie moli, ir ļoti interesanta. Ja nemaldos, Baltijā tā tika izmantota pirmo reizi," stāsta vadītājs, "mols sastāv no vairākām gremdkastēm. Tās ir metāla kastes ar tukšu vidu, kas tika gatavotas Liepājā, jo Pāvilostas ostā nav tādas infrastruktūras, kas ļautu izbūvēt un ielaist ūdenī 170 tonnas smagu kasti." Lielās dzelzs kastes ar velkoni tika atvilktas līdz Pāvilostai. "Darba process iekavējās, jo viss bija atkarīgs no laikapstākļiem. Kastes vilkt uz Pāvilostu varēja tikai pie konkrēta viļņu augstuma. Reāli notika stundu ķeršana, rūpīgi sekojot laika prognozēm, ja vajadzēja, vilkām pat naktīs. Bija daudz vējaināku dienu nekā parasti," saka R. Griškēvičs. Līdz šim mola malas bija pilnīgi taisnas, savukārt mola pagarinājumam tās veidotas ar iedobēm. "Iepriekš tā bija liela problēma, jo, atsitoties pret taisno malu, tika veidoti asi un lieli stāvviļņi. Mola pagarinājumā šādas problēmas vairs nav," piebilst ostas vadītājs.

Nesaistīti ar molu izbūves projektu, sakārtota arī navigācijas sistēma ostā, vecā bijusi morāli un fiziski novecojusi, turklāt neatbilda mūsdienām. Šobrīd navigācija ir pilnībā modernizēta: LED gaismas, saules paneļi, kas sasvstarpēji sinhronizējas caur zemes mākslīgajiem pavadoņiem, ir aprīkoti ar monitoringa sistēmām, viss ir programmējams ar pulti. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 30. maija numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!