Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

17.12.2018 Vajag sevi parādīt  (11)

Gaidot Dunikas pagasta simtgadi, ko atzīmēs nākamā gada martā, dunicnieki sarosījušies apzināt savu tautas tērpu. Pētot vecas fotogrāfijas, pārcilājot Dunikas senlietu krātuves pūra lādes un vietējo iedzīvotāju skapjus, tiek meklēts, kas ir tas īpašais šim pagastam starp Rucavu, Nīcu un Bārtu ar košajiem un greznajiem tērpiem. "Mums ir uzdevums atrast savu tautas tērpu un ar cieņu sagaidīt pagasta simtgadi," saka tautas tērpa apzināšanas iniciators un mājaslapas dunika.lv veidotājs Guntis Rolis.

Dunikas senlietu krātuvē "Lauksargos" Ausma Padalka izrāda dunicnieču dāvinātos tērpus. Bārtas bruncis, Nīcas bruncis, arī vestes, tāpat suitu tērps. "Ienācējas, kas ieprecējās Dunikā, ņēma līdzi un saglabāja savus tautas tērpus," skaidro senlietu krātuves vadītāja. Taču visvairāk viņu uzrunājot kāds svītrains bruncis, tādi Dunikā esot valkāti pagājušā gadsmita 30. gados. "Tādi redzami fotogrāfijās, daudzas meitenes tādos staigājušas. Domājam, varbūt palikt pie šī, ja taisām Dunikas tērpu," atzīst A. Padalka. Kādā senā bildē svītrainajos svārkos ģērbusies redzama Ausmas mammīte.

Kāda cita fotogrāfija, kas uz "Lauksargiem" atceļojusi no Francijas, rāda pavisam citādu apģērbu, kas atgādina sarafānu. Uz fotogrāfijas rakstīts "Meitenes no Dunikas pagasta tradicionālos apģērbos". A. Padalka noskaidrojusi, ka tās ir māsas Rozītes – Katrīna un Ieva no "Remesu" mājām: "Tas bija sen, šīm meitenēm tagad varētu būt simts gadu. Mums ir arī māju fotogrāfija, bet to vairs nav."

G. Rolis stāsta, ka Dunikas tautas tērpa atjaunošanas ideja radusies saistībā ar citu viņa projektu – Tautas saimes grāmatu. Braucot ar to pa visu Latviju, viņš skatījies, kā cilvēki citās vietās uztver savu novadu, kā meitenes sagaida viesus tautas tērpos. "Redzēju, ka viņi daudz precīzāk parāda, ko ir izdarījuši un sasnieguši. Mēs esam kautrīgāki. Tāda dzimta! Bet uz aicinājumu veikt savu ierakstu Tautas saimes grāmatā, saka – ko tad es, es jau tikai visu mūžu šeit strādājis... Šādi vienkārši atslēgas vārdi. Tas taču ir milzīgi daudz! Bet kurzemnieki ir pieticīgi sevis parādīšanā," secinājis Guntis.

G. Rolis aicina cilvēkus pievienoties Dunikas pagasta vēstures apzināšanas un atbalsta grupai feisbukā. "Tikpat labi kāda meitene ar mūsu tautas tērpu aizprecējusies un dzīvo kaut kur Ludzā, šie cilvēki ir jāatrod."

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 17. decembra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!