Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

05.09.2019 Veidojot jauno Aizputes novada attīstības programmu, svarīgi piesaistīt iedzīvotājus  (4)

Aizputes novadā sākusies attīstības programmas 2019.–2025. gadam pirmās redakcijas publiskā apspriešana. Uz apspriešanas sanāksmi ieradušos cilvēkus varēja uz rokas pirkstiem saskaitīt. Taču līdz 10. septembrim pašvaldība gaidīs iedzīvotāju ierosinājumus. "Plānu var mainīt ar katru domes lēmumu," uzsvēra attīstības programmas izstrādātājas SIA "CitizenVoice" pārstāvis Gatis Pāvils.

Lai arī VARAM iecerējusi apturēt plānošanas dokumentu izstrādi pašvaldībās līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis norādīja "Kurzemes Vārdam": "Programma bija iesākta pirms pusotra gada un bija jānobeidz. Ja arī saliek visus astoņus novadus kopā, būs Aizputes novada iedzīvotāju viedoklis, kurā virzienā attīstīt, kuras ēkas un vietas sakopt. Kad būs tas lielais kolhozs, viens sasaukums droši aizies, kamēr sakārtos sistēmu, kā izpildvarai pārvaldīt visu lielo teritoriju, un nekādas attīstības nebūs."

Izstrādājot attīstības programmu, veikta esošās situācijas analīze. Iedzīvotāju skaits kopš 1990. gada ir krities par 37%. Tas noticis straujāk nekā Latvijā vidēji, kur kritums ir 28%.

"Dabīgā pieauguma nav, migrācija turpinās. Pēc prognozēm, jauniešu skaits nākotnē nemainās, pat lēnītēm pieaug, tā ir labā ziņa. Sliktā ziņa, ka pieaugums nav ilgtspējīgs, pēc 2035. gada tas strauji aiziet uz leju," teica G. Pāvils.

Ņemot vērā pašreizējo izglītības politiku valstī, ir jautājums, vai izdosies saglabāt vidusskolu, kas šobrīd Aizputē ir pašsaprotama. "Vislabākais scenārijs novadam būtu piesaistīt cilvēkus. Vienalga, vai tie būtu jaundzimušie, jaunieši vai cilvēki, kas atgriežas," teica G. Pāvils. "Cilvēkus piesaista iespēja labi nopelnīt, ērta dzīvesvieta, kvalitatīvi pakalpojumi visai ģimenei un pievilcīga dzīves vide." 

Stagnējošas un negatīvas tendences uzrāda uzņēmējdarbība. Aizputes novadā sabiedriskajā sektorā strādā divreiz vairāk cilvēku nekā privātajā. "Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbībā šeit neiet viegli vai arī uzņēmīgie izvēlas citur savus uzņēmumus veidot," atzina G. Pāvils.

"Alga netiek līdzi vidēji valstī. Bezdarba līmenis ir samērā zems, tā nav, ka šeit nebūtu darba, palikušie ir pratuši to radīt. Vairums ir mazu uzņēmumu. Mazā novadā lielus dibināt ir riskanti. Ja tādam neiet, tas noliek visu pašvaldības dzīvi zem sitiena."

J. Grasmanis attīstības plānu nodēvēja par ļoti optimistisku: "Kas pēc diviem gadiem būs, redzēsim, kādu novadu robežu iezīmēs. Ar ministri apspriedām izglītības jomu, manuprāt, izdevās viņu pārliecināt, ka novada skolām ir jāpastāv. Mēs neesam tuvu ne Liepājai, ne Kuldīgai, vidusskola būtu jānotur arī ar mazāku skolēnu skaitu. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 5.septembra numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!