Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

SIA "Liepājas ūdens" jūras krastu un pilsētas attīrīšanas iekārtas no noskalošanas cenšas pasargāt ar laukakmeņiem, kurus izber krastā apmēram 80 metrus garā joslā un 30 grādu leņķī, lai mazinātu viļņu sitiena spēku­.
Foto: Ģirts Gertsons

06.11.2019 Jūras krastu stiprina ar akmeņiem  (5)

Tik stipru vētru un lielu vēju, kas postītu krastu, šoruden vēl nav bijis, krasta līnija pašreiz ir "normāla", spriež SIA "Liepājas ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtu priekšnieks Vilmārs Bogovičs. Pilsētas teritorijā jaunus jūras krasta nogruvumus "Kurzemes Vārds" vakar neuzgāja, taču ievēroja pie attīrīšanas iekārtām nobērtos akmeņus.

Tos speciāli krasta stiprināšanai "Liepājas ūdens" iegādājies jau iepriekš. Oktobrī un novembra pirmajās dienās ar ekskavatora kausu akmeņi nobērti krastmalā pretī attīrīšanas iekārtām apmēram 80 metru garā joslā. Šādi uzņēmums cenšas izveidot ūdensmalu lēzenā 30˚ leņķī, jo stāvs krasts vairāk cieš no viļņu sitiena, teic V. Bogovičs.

Pašlaik drošībā ir arī pirms vairākiem gadiem jūrā izbūvētais attīrīto ūdeņu izvads. Arī pie tā krasts aizsargāts ar akmeņiem. Iepriekš jūrmalā pretī attīrīšanas iekārtām krasta aizsardzībai bija izvietoti gabioni – dzelzs sietos sabērti sīkāki akmeņi, tie bija krauti 35˚ leņķī. Pašlaik no tiem vairs var redzēt maz – jūra bijusi stiprāka.

Pēc V. Bogoviča novērojumiem pēdējos trīs gados visstraujāk,

par apmēram 30 metriem, jūra atņēmusi neaizsargātu krasta posmu uz ziemeļiem no Cietokšņa kanāla apmēram simt metru garumā.

Arī tas ir tuvu attīrīšanas iekārtu teritorijai.

Attīrīšanas iekārtu aizsardzībai Liepājas pašvaldība piesaistījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, bija paredzēts sākt būnas izbūvi Baltijas jūrā apmēram puskilometru no attīrīšanas iekārtām uz ziemeļiem.

Lai gan bija jau noslēgts būvniecības līgums, būnas izbūvi pērn, kā tas bija sākotnēji plānots, nesāka, jo vajadzēja precizēt būvniecības dokumentāciju. Tādēļ būvniecības līgums ar pilnsabiedrību "LNK Industries" lauzts, drīzumā tiks izsludināts jauns būvdarbu iepirkums.

"Pēc tehniskā projekta ekspertīzes mainījās risinājumi un būvapjomi – projektā tie samazinās," skaidro Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.

Iepriekš bija plānots izveidot būnu 500 metru garumā, bet tagad projekts paredz, ka būna būs 325 metrus gara, arī tās izpildījums būs citādāks, nekā sākotnēji bija plānots. Tehniskā projekta autors ir uzņēmums "HT-Konsaltings". Ko tieši tagad paredz būnas projekts, vēlējās uzzināt "Kurzemes Vārds", taču uzņēmumā nebija neviena, kas to varētu paskaidrot, jo projektētājs pašlaik atrodas ārzemēs.

Pēc pašvaldības ieceres, būnai jānovērš erozija ne tikai krastā pie attīrīšanas iekārtām un holokausta upuru memoriāla, bet jāaizsargā arī vairāki kilometri Liepājas ziemeļu daļas piekrastes joslas uz dienvidiem no būnas. Iepriekš vēstīts, ka projekta veidotāji plāno – pēc būnas izbūves 60 gadu laikā krasta līnija pie attīrīšanas iekārtām pieaugs par apmēram simt metriem.

Pēdējos pāris gados krasta erozija uz ziemeļiem no Liepājas ostas Ziemeļu mola notiek ļoti strauji, pērnvasar krasta nogruvumā dzīvību zaudēja bērns.

Kopš tā laika Komunālā pārvalde Karostas krastmalā vairākās vietās ir izvietojusi brīdinājumus par iespējamiem nogruvumiem. Pārvalde regulāri seko, vai brīdinājumi ir savā vietā, bet krasta līnijas pārmaiņu monitoringu neveic, atzina pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls, teikdams: "Krasta erozija ir. Cilvēki mīļie, saudzējiet sevi!"

Spēcīgo lietavu dēļ pirmdienas rītā apmēram 13 metru garumā un divu trīs metru platumā nobrucis stāvkrasts Labragā pie Jūrkalnes, aģentūrai LETA pastāstījis Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis, kurš teicis: "Krasta erozija Jūrkalnē ir ikdiena. Šajā gadījumā to veicināja stiprais lietus. Zeme izmirka, kļuva smaga un nobruka ar visiem kokiem, kas tur auga. Pēdējo triju gadu laikā jūra ir paņēmusi 20 metrus no krasta, bet ir arī pāris vietas, kur jūra atkāpjas."