Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

12.10.2019 Kāds ir šķiroto atkritumu tālākais ceļš?  (27)

"To, ko varam nodot otrreizējai pārstrādei, to arī nododam," saka uzņēmuma "Eko Kurzeme" izpilddirektors Andris Karlsons, stāstot, kāds ir šķiroto atkritumu tālākais ceļš pēc tam, kad tie nonākuši atkritumu konteinerā. "Tas, kas paliek pāri, sadalās vēl divās daļās: enerģijas ieguvei un apglabāšanai poligonā." A.Karlsons novērojis pozitīvi tendenci – arvien vairāk cilvēku izvēlas šķirot.

Mēnesī sapresē ap 35 tonnām PET pudeļu

Iedzīvotāji nešķirotie sadzīves atkritumi un arī šķirotie atkritumi, ko savāc "Eko Kurzeme", nonāk šķirošanas rūpnīcā Grobiņas novadā, kur paviesojās arī portāls liepajniekiem.lv. Novērojām, ka atkritumu savācējmašīnas kursē nepārtraukti. Izgāžot pieņemšanas nojumē atvesto kravu, tās dodas jau pēc nākamās. Tikmēr traktors ar kausu atvesto ieceļ iekraušanas bunkurā.

"Bunkurā ir speciāls aparāts, kas atplēš vaļā visus maisiņus, jo lielākā daļa atkritumu mūsdienās ir maisiņos. Ja tos neatplēš, tālāk uz šķirošanas līnijas ir grūtāk atkritumus sašķirot pa veidiem,"

notiekošo paskaidro rūpnīcas ražošanas vadītājs Jānis Višņevskis. "Turklāt, ja maisiņi ir atplēsti, uz šķirošanas līnijas ir vienmērīgāka plūsma." Atkritumu šķirošana notiek divās plūsmās – atsevišķi tiek šķirots sadzīves atkritumu konteineru saturs un citā plūsmā - iedzīvotāju sašķirotie atkritumi.

Līnijā ir gan mehāniskie šķirošanas posmi, gan manuālās šķirošanas bloki. Priekššķirošanā tiek novākti lielgabarīta atkritumi – mēbeles, televizori, veļasmašīnas, spēkratu detaļas utt. J.Višņevskis pastāsta, ka to sadzīves atkritumos vēl arvien ir ļoti daudz, lai arī tam tā nebūtu jābūt. Uz līnijas nonākuši pat puspilni gāzes baloni.

"Ko vien var kopīgajā sadzīves atkritumu konteinerā ielikt, to kaut kā arī iestūķē,"

komentē rūpnīcas pārstāvis. Pamatā šeit nonākot nederīgas mantas un pārstrādei nederīgi atkritumi, taču tiekot atlasītas arī lietas, kas tomēr par pilnīgi izmetamām uzskatīt nevar. Nesen atrasts vēl funkcionējošs putekļsūcējs, ko viens no darbiniekiem arī aiznesis mājās.

Sarežģītāko daļu līnijas noslēgumā veic optiskais šķirotājs – pati gudrākā iekārta, kas atpazīst sešus dažādus plastmasas veidus, un sadala tos pa dažādiem kanāliem. Šķirojamo plastmasu veidus, kas jāšķiro, darbinieki iepriekš ievada datorizēti. "Jā, ir piejaukumi," neslēpj J.Višņevskis, kaut vai tāpēc, ka "maisiņi lido līdzi". Bet plastmasas PET pudeles ierīce atpazīstot ļoti labi, un tā ir šīs iekārtas galvenā funkcija," turpina J.Višņevskis, minot skaitļus, – vienā mēnesī ķīpās tiekot sapresētas ap 35 tonnām PET pudeļu.

J.Višņevskis pastāsta, ka rūpnīcā ir jānošķiro otrreizējās izejvielās vismaz 15 procenti no atvestajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.Tas arī tiekot izpildīts. Galvenais mērķis esot "nolasīt" pārstrādei derīgos polimērus jeb dažādus plastmasas iepakojumus, jo tie, apglabāti turpat netālu esošajā poligonā "Ķīvītēs", nesadalās.

Taču tos var pārstrādāt un daļu tepat, Latvijā, "Eco Baltia grupas" pārstrādes rūpnīcās. Piemēram, PET pudeles jaunās izejvielās pārstrādā rūpnīcā "PET Baltija" Jelgavā, bet rūpnīcā "Nordic Plast" Olainē pārstrādā dažādus cietās plastmasas iepakojumus, piemēram, vējstiklu šķidruma kanniņas, sadzīves ķīmijas pudeles un arī plēves.

"Pamatā šobrīd apglabāšanai uz kalnu iet bioloģiski noārdāmie atkritumi, jo citas to reģenerācijas iespējas šobrīd reģionā nav.

Kalns ar laiku sēžas uz leju, līdz ar to pieaugums nav tik liels." Tas, ko nav iespējams pārstrādāt, tiek sagatavots kā kurināmais sadedzināšanai speciālās iekārtās, daļa nonāk arī biogāzes ražošanai blakus esošajā poligonā.

Interesanti, ka "Eko Kurzeme" ir rekordisti stikla šķirošanā. "Esam stipri priekšā pārējiem reģioniem," zina teikt J.Višņevskis, un piebilst, – lai arī atkritumus šķirojam, to arvien dara salīdzinoši niecīga daļa. "Varētu vairāk," mudina rūpnīcas ražošanas vadītājs.

Par to, kāpēc ir svarīgi ievērot norādīto informāciju uz konteinera

Informācija, kas rakstīta uz atkritumu konteinera par to, ko drīkst tajā mest, būtu jāievēro. Galvenais nosacījums, – lai iepakojums ir tīrs un sauss. Kā norāda A.Karlsons, puspilna kečupa pudele vai tetrapakā atstāts sarūdzis piens var negatīvi ietekmēt tālāko materiālu pārstrādes procesu. "Pirmkārt, tas var sabojāt pārējo, kas atrodas konteinerā. Īpaši kartonu, papīru. Otrkārt,

aizvedot uz rūpnīcu ķīpā jau sapresēto materiālu, pārstrādātājs var izbrāķēt pusi vai pat visu kravu, ja tajā būs neiztukšotas pudeles vai kannas, jo tās pārstrādes procesā var radīt brāķi visai produkcijai."

Šobrīd uz konteineriem atrodamās uzlīmes plānots nākotnē mainīt. A.Karlsons atklāj, ka tiek domāts par vienotu standartu un vizualizāciju visā Liepājā. "Ir skaidrs, ka neviens nelasa maziem burtiem uzrakstīto. Lai iedzīvotājiem šķirošanu padarītu vieglāk uztveramu, vizuāli ar foto un/vai piktogrammām tiks parādīts ko drīkst un ko nedrīkst darīt," atklāj uzņēmuma "Eko Kurzeme" izpilddirektors.

Lai arī varētu šķist, ka pie plastmasas varētu mest arī rotaļlietas, jo tās taču izgatavotas pamatā no šī materiāla, tā gluži nav. "Parasti rotaļlietas nav no viena plastmasas veida, bet gan izgatavotas no dažāda veida materiāliem. Tāds jauktais variants, kurš neder ne pie viena vai otra, tāpēc metams kopējā sadzīves konteinerā," skaidro A.Karlsons. Vaicāts, kas ar rotaļlietām notiek pēc tam, viņš atbild: "Tā kā tās nav pārstrādājamas, izmanto enerģijas ieguvē – kā kurināmo." Viņš atgādina, ka šķirošanas konteineri pamatā ir paredzēti dažādu veidu iepakojumam – stiklam paredzētajos konteineros jāšķiro stikla pudeles un burkas, bet otrs šķirošanas konteiners paredzēts kartona, plastmasas un metāla iepakojumiem.

Šeit "Eko Kurzeme" pārstāvis un arī citas organizācijas, kustības vērš uzmanību uz to, ka ražotājiem būtu jābūt atbildīgākiem un jāražo savu produkciju un to iepakojumu tā, lai to var arī pārstrādāt. Arī, piemēram, kafijas iepakojumus pārstrādāt pagaidām nav iespējams, tie nonāk kopējā "kaltā", jo iepakojums ir veidots no daudz un dažādām kārtām.