Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Liepājas Reģionālās slimnīcas ārste pediatre Jūlija Cīrule-Galuza uzsver, cik svarīga ir sabiedrības kolektīvā atbildība. "Slieksnis masalu izplatībai ir 95% vakcinētu iedzīvotāju."
Foto: Egons Zīverts

12.04.2019 Masalas pie durvīm. Glābt var pote  (9)

Vairākās Eiropas valstīs šī gada sākumā pieaugusi saslimšana ar masalām. Tepat Lietuvā beidzamo nedēļu laikā sācies šīs infekcijas slimības uzliesmojums, saslimuši vairāk nekā 400 cilvēki, pārsvarā pieaugušie. Ja kaimiņvalstīs saslimstība pieaug, tad arī Latvijas iedzīvotājiem jābūt vērīgākiem pret savu vakcinācijas statusu, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Liepājas Reģionālās slimnīcas ārste pediatre Jūlija Cīrule-Galuza saka, ka tepat blakus mēs esam, taču cilvēki brauc ne tikai uz Lietuvu, bet arī uz citām valstīm: "Lielbritānijā 2016. gadā gribēja paziņot, ka viņiem masalu vairs nav, bet tagad ir simtiem gadījumu. Arī Lietuvā līdz pagājušajam gadam skaitījās, ka slimības gandrīz vairs nav." Ārste uzsver, ka Latvijā vakcinācijas aptvere esot no 96 līdz 99 procentiem, Lietuvā – kādi 92, 93 procenti. Starpība it kā nav liela, taču Lietuvā ir sākusies epidēmija. "Reizēm kolektīvais labums liek darīt to, kas ne tik ļoti patīk. Pote sāp, un slimība vispār ir otrā pasaules malā... Taču tā nav," saka pediatre. Liepājā saslimušo ar masalām nav. Arī valstī kopumā šogad saslimis viens cilvēks, kas nav Latvijas iedzīvotājs.

Vakcīna negarantē, ka cilvēks noteikti nesaslims, taču nepotētam cilvēkam iespēja saslimt ir tuvu simt procentiem. "Ja cilvēks ir vakcinējies, tad 97 – 100 procentos gadījumu antivielas organismā būs pietiekamā daudzumā, lai nesaslimtu. Ja arī slimos, tad vieglāk," stāsta J. Cīrule-Galuza. "Ir jābūt divām vakcinācijas reizēm." Pati kaite esot kā "jebkuras bērnu pumpu slimības". Pēc nedēļas līdz divu nedēļu inkubācijas perioda parādās gripai līdzīgi simptomi – drudzis, muskuļu sāpes, acu jutība pret gaismu un temperatūra līdz 40 grādiem. Pēc četrām dienām parādās izsitumi, kas no kakla izplatās pa visu ķermeni, pašsajūta sāk uzlaboties. Pēc desmit dienām cilvēks jau ir vesels. Grūtāk esot cilvēkiem ar sliktāku veselības stāvokli. Masalu komplikācijas, kas rodas uzreiz, ir vidusauss iekaisums, caureja, plaušu karsonis. "Tās ir ārstējamas. Sliktāk, ja ir meningīts, no kura var palikt sekas. Jāatceras, ka bērni līdz gada vecumam vēl nav pasargāti ar vakcīnu, jo to veic pēc gada. Ļoti reti, bet var attīstīties subakūtais encefalīts, pēc septiņiem pat četrpadsmit gadiem parādās kustību vai runas traucējumi," saka pediatre.

Nevakcinētam cilvēkam labāk nedoties uz valstīm, kur šobrīd saslimšana ar masalām pieaug, ieteikums neapmeklēt Lietuvu, Itāliju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Grieķiju, Rumāniju. Taču J. Cīrule-Galuza saka, ka epidemioloģiskie dienesti apkopo informāciju un iesniedz pēc pāris mēnešiem, tāpēc var būt situācija, ka cilvēks aizbrauc uz valsti, kurā saslimšana ir sākusies, bet "diagnostika nav aizgājusi līdz epidemiologiem".

Masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu un tiešu kontaktu ceļā. "Jāizvērtē došanās ceļojumā ar maziem bērniem, īpaši tad, ja viņi vēl nav sasnieguši noteikto vakcinācijas vecumu. Ja ir plāns ceļojumā ņemt līdzi mazuli, pirmo poti var ievadīt ātrāk – no 6 mēnešu vecuma, 12 – 15 mēnešu vecumā vakcināciju atkārtot, bet revakcināciju veikt atbilstoši vakcinācijas kalendāram – 7 gadu vecumā," norāda SPKC pārstāve Ilze Arāja.

2018. gadā SPKC reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar masalām, tai skaitā septiņiem bērniem.  Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, pieci no tiem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu. Trīs gadījumos bērni bija inficējušies ceļojumā. Kopā deviņiem pacientiem inficēšanās, visticamāk, notikusi ārpus Latvijas, tai skaitā diviem ārvalstu iedzīvotājiem.