Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

No vienas puses, valsts cenšas panākt sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitātes celšanos, no otras puses, tai nākas atzīt, ka cilvēku laukos nevar atstāt pavisam bez iespējas tikt uz novada centru vai tuvāko pilsētu.
Foto: Egons Zīverts

10.08.2019 Kad aizbrauks pēdējais autobuss? Sabiedriskā transporta nozarē izaicinājumu joprojām netrūkst  (11)

Šogad prezentētās sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas mērķis ir pārsēdināt iedzīvotājus no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, kvalitatīvu, pieejamu, ērtu un drošu sabiedrisko transportu, informē Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Mēģinājām skaidrot, cik tālu no šī mērķa esam patiesībā.

Lai vismaz nav sliktāk

"No 2021. gada visiem Latvijas iedzīvotājiem būs nodrošināti vienlīdz augstas kvalitātes pakalpojumi, vienlaikus samazinot valsts finansējumu un neuzņemoties pilnīgi visus finansiālos riskus uz valsts pleciem, kā tas bijis līdz šim. Līdz ar valsts dotētā sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošanos paredzēts ieviest arī komerciālos maršrutus, kuros visi izdevumi būs konkrētā uzņēmuma pašrisks. Tāpat jauninājums, kas ietverts konkursa nolikumā, ir bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojums mazapdzīvotos lauku reģionos, lai motivētu iedzīvotājus izmantot sabiedrisko transportu," sola K. Godiņš un stāsta, ka ATD nupat izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Pretendenti piedāvājumu var iesniegt līdz 9. septembrim.

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji gan pirms konkursa izsludināšanas izteicās, ka tā nosacījumi nekādā mērā nav vērsti uz sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamības uzlabošanu vai saglabāšanu esošajā līmenī. Salīdzinot jaunos sarakstus ar pašreizējiem, viņi secinājuši, ka Vidzemē maršrutu tīkls samazināsies par vismaz 150 reisiem, vietā neatstājot nekādu alternatīvu. ATD gan iebilda, ka nav skaidrs, pēc kāda principa saskaitīts šāds reisu samazinājums, taču reģiona pārstāvji savas domas nemaina.

Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere pastāsta, ka maršruti regulāri tiek izvērtēti, mainīti un pielāgoti iedzīvotājiem:

"Neviens maršruts nav iekalts akmenī, bet, ja kaut ko mainām, svarīgi, lai situācija nepasliktinātos. Prioritārais nosacījums, lai no katra pagasta centra uz bijušo rajona centru transports kursētu no rīta un vakarā piecas dienas nedēļā. Ja ir braucēji arī sestdienās, autobusi kursē, bet braukšanu svētdienās gan ļoti rūpīgi izvērtējam.

Var jau teikt, ka viens pasažieris ir maz, divi – daudz, bet, ja redzam, ka nav pat šo divu, meklējam citus risinājumus, jo saprotam, ka valstij naudas ir tik, cik ir." Bijuši iebildumi par dažiem tālsatiksmes maršrutiem, bet izdevies iepirkumā veikt izmaiņas, un Kurzemes plānošanas reģions nobalsojis par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursa dokumentāciju. Pēc V. Brūderes teiktā, šobrīd gan iepirkumā ir viens nezināmais, proti, kā sabiedriskā transporta pārvadājumus ietekmēs reģionālā reforma.

Transports pēc pieprasījuma

Pašlaik valstī tiek piedāvāti divi atšķirīgi risinājumi iecerei "transports pēc pieprasījuma". ATD no 1. augusta šādu iespēju piedāvā divos maršrutos. Rucavā un Bukaišos autobuss konkrētu posmu maršrutā brauks tikai tad, ja pasažieris būs iegādājies biļeti vai iepriekš pieteicis pārvadājumu.

Pēc citāda principa transports pēc pieprasījuma darbosies Mazsalacas un Alūksnes novadā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "MAMBA" vadītāja Līga Puriņa-Pūrīte stāsta, ka Mazsalacas novadā cilvēki, piesakoties diennakti pirms brauciena, varēs izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus katru dienu, bet Alūksnes novadā pārvadājumus organizēs konkrētās dienās. "Mazsalacā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt pakalpojumu visā novada teritorijā – vietās un laikos, kad tas nepieciešams, ja vien tur jau nekursē kāds sabiedriskais transports. Negribam, lai mūsu projekts dublē esošos maršrutus un reisus, nevaram kropļot tirgu," skaidro L. Puriņa-Pūrīte. Savukārt Alūksnes novadā projekts tiks ieviests vietās, kur sabiedriskais transports vispār nekursē un nekad nav kursējis. Pasažieriem šie braucieni būs bez maksas. "Sākotnēji bija doma, ka maksa par braucienu būs līdzvērtīga sabiedriskā transporta biļetes cenai, taču pēc ilgstošām konsultācijām – tā kā šis ir Eiropas finansējums 100 tūkstošu eiro apmērā un mēs nedrīkstam gūt peļņu – tika nolemts, ka iedzīvotāji, kuri šo pakalpojumu izmantos, varēs braukt bez maksas," stāsta L. Puriņa-Pūrīte.

Sabiedriskā transporta eksperiments ilgs līdz nākamā gada 30. septembrim, ja vien interese nebūs tik liela, ka finansējums beigsies ātrāk. Tikmēr tiks monitorēta pasažieru plūsma un interese par pakalpojumu, lai sniegtu rekomentācijas, kā pašvaldībām rīkoties turpmāk.

Būs maršruti ar "nulles biļetēm"

Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijā noteikts, ka no 2021. gada Latvijā tiks ieviests bezmaksas sabiedriskais transports vietās, kur apdzīvotības blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, un maršrutos, kur valsts no savas puses sedz vairāk nekā 85% visu izmaksu un kur pasažieru skaits reisā ir vidēji 2,5 braucēji. Šobrīd šiem kritērijiem atbilst 18 maršruti, visvairāk Latgales reģionā – septiņi. Vidzemes reģionā tādi ir pieci, Zemgales plānošanas reģionā – četri, bet Kurzemes reģionā plānoti divi šādi maršruti. K. Godiņš skaidro:

"Divus gadus pēc bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanas rūpīgi sekosim pasažieru skaita izmaiņām. Veiksim uzskaiti, pasažieriem izsniedzot nulles vērtības biļetes. Ja pieprasījums pēc pārvadājuma pakalpojumiem attiecīgajā maršrutā palielināsies, tiks vērtēta iespēja atkal no pasažieriem iekasēt braukšanas maksu, savukārt ja pieprasījums samazināsies vēl vairāk, maršrutu varētu arī slēgt.

Te gan jāatceras, ka no 2021. gada reģionālais maršrutu tīkls nebūs tāds, kāds ir šobrīd. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci reģionos, līdz 2030. gadam šo bezmaksas maršrutu skaits varētu vēl palielināties."

Paralēli dzelzceļam būs citi noteikumi

Dzelzceļš koncepcijā iezīmēts kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls, tāpēc parādījies būtisks jaunums – autobusu maršrutos, kas pasažierus ved paralēli dzelzceļa maršrutiem, tiks ieviesti uz komerciāliem principiem balstīti pārvadājumi. Valsts nenoteiks biļetes cenu, kursēšanas grafiku, kā arī nesegs zaudējumus, ja pārvadātājam tādi radīsies. Plānots, ka sākotnēji būs astoņi komerciālie maršruti – no Rīgas uz Jaunķemeriem, Sloku, Olaini, Jelgavu, Siguldu, Salaspili, Ogri un Daugavpili, bet šo maršrutu skaits varētu arī palielināties.

ATD vadītājs stāsta: "Plānots, ka atsevišķs konkurss par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu komerciālajos maršrutos netiks rīkots, bet pārvadātājiem, kuri vēlēsies sniegt šo pakalpojumu, tas būs jāsaskaņo ar Autotransporta direkciju. Tāpat autobusiem, kuri brauks šajos maršrutos, būs jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas tiks nodrošinātas valsts dotētajā segmentā."

Te gan rodas jautājums, vai esošās konkurences apstākļos pārvadātāji būs gatavi riskēt, ja maršrutā ir laba vilciena satiksme un tajā jau kursē cits, dotēto maršrutu transports. Pārvadātājs baidīsies celt biļetes cenu. Vai tas nenovedīs pie tā, ka neviens negribēs veikt šos komercmaršrutus un tukšo nišu ieņems nelegālie pārvadātāji, kas vedīs pasažierus, neievērojot nekādas prasības par autobusu vecumu, aprīkojumu? "Esam pārliecināti, ka pārvadātājiem būs interese nodrošināt pasažieru pārvadājumus komerciālajos maršrutos. Turklāt atsevišķi uzņēmumi to jau ir apstiprinājuši. Šajos maršrutos ir pietiekami liela pasažieru plūsma un pieprasījums pēc pārvadājumiem, lai uzņēmumam būtu interese sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Ja kādā no maršrutiem nebūs neviena pretendenta, kurš tajā gribētu veikt pasažieru pārvadājumus, konkrētais maršruts tiks iekļauts valsts dotētajā maršrutu tīklā. Tādējādi iedzīvotājiem jebkurā gadījumā tiks nodrošināti sabiedriskā transporta pakalpojumi," skaidro K. Godiņš.

UZZIŅAI

- Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,6 miljoni pasažieru, kas ir par 1% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn. To skaits palielinājies visos reģionos, izņemot Latgali. Vidzemē +0,8%, Zemgalē +0,4%, Kurzemē +0,4%, Rīgas reģionā + 0,2%, Latgalē-5,5%

- Maršrutu tīkla garums nedaudz samazinājies, sasniedzot nepilnus 39 miljonus kilometru.

- Sabiedriskā transporta pakalpojumi reģionālajos maršrutos tiek nodrošināti ar 1175 autobusiem, kas ir par 2% mazāk nekā pērn. Autobusu parka vidējais vecums uzlabojas ar katru gadu: 2016. gadā tas bija 12,3 gadi, 2017. gadā – 11,8 gadi, 2018. gadā – 10,8 gadi, bet šogad – 10,45 gadi.

- Autobusu nobraukums šā gada pirmajā pusē samazinājies par 1% un ir nepilni 39 miljoni kilometru. Savukārt maršrutu un reisu skaits palicis gandrīz nemainīgs – attiecīgi 1060 un 7545.

- Katru gadu izmaiņas tiek veiktas aptuveni 25% maršrutu, lai pielāgotu tos iedzīvotāju paradumiem un vajadzībām. 2019. gada pirmajā pusgadā atklāts viens jauns maršruts un 560 reisi, slēgts viens maršruts un 642 reisi, cita veida izmaiņas veiktas 749 maršrutos. Tāpat šogad 51 maršrutā tika samazināts reisu izpildes laiks, lai pasažieriem ceļā būtu jāpavada mazāk laika.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri.

#SIF_MAF2019.