Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Pēc šī gada 1. oktobrī gaidāmās pensiju indeksācijas lielākie ieguvēji būs tie, kuri aizvadījuši ražīgu darba mūžu, jo indeksēs ne tikai pensijas, ņemot vērā darba stāžu, bet arī piemaksas par nostrādāto gadu skaitu.
Foto: Egons Zīverts

10.06.2019 Pensijas pieaugumu gaidot  (17)

"Tās nav jaunas lietas, bet, uzsākot strādāt par sociālo darbinieci, sapratu, ka cilvēkiem bieži vien nav šo zināšanu," konstatējusi Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča, tāpēc maijā, viesojoties Liepājas Pensionāru biedrības dienas centrā, viņa vēlreiz atgādināja par tiem sociālajiem jautājumiem, kas senioriem ir īpaši aktuāli – pensijas apmērs, gaidāmā indeksācija, nodokļu slogs, invaliditātes noteikšana.

"Šogad paredzētā pensiju indeksācija būs ļoti līdzīga tai, kāda bija pagājušā gada oktobrī – tiks ņemts vērā darba stāžs. Pagājušajā gadā lielākais indekss bija tiem, kuriem ir 40 un vairāk gadu darba stāžs. Savukārt šā gada 1. oktobrī tiem, kuriem ir 45 un vairāk gadu darba stāžs, indeksācijā piemēros 80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, plus arī koeficents par inflāciju," pārmaiņas gaidāmajā pensiju indeksācijā skaidro A. Barča.

Vēl viena atšķirība no iepriekšējo gadu indeksācijas ir tāda, ka šogad tiks indeksētas arī piemaksas, kas piešķirtas par uzkrāto darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim – to nosaka likuma grozījumi, kas izdarīti vien pagājušā gada beigās. Līdz šim piemaksas apmērs vienmēr bija fiksēts, tas bija 1 – 1,5 eiro par katru darba stāža gadu. Šī gada oktobrī pensijas tiks indeksētas, ņemot vērā inflāciju un apdrošināšanas iemaksu algas vidējo pieaugumu valstī.

Lielākās diskusijas valdībā šobrīd ir par to, kā palīdzēt cilvēkiem, kas saņem ļoti mazu pensiju. "Te būs vajadzīgs pensionāru atbalsts, lai objektīvi noteiktu, kuras pensijas skaitās ļoti mazas. Varētu atgriezties pie kārtības, ka mazās pensijas indeksē gan aprīlī, gan oktobrī. Agrāk tā bija, un mazas pensijas apmērs bija noteikts – 150 lati. Lai noteiktu, kāda šī summa varētu būt šodien, Pensionāru federācija noteikti lūgs padomu arī pašiem pensionāriem," A. Barča pastāsta.

Nereti uzvirmo jautājums par to, kāpēc no pensijas tiek atrēķināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis, ja tas atvilkts no algas jau visu darba mūžu. "Ar Finanšu ministriju esmu par šo diskutējusi, taču viņu arguments, un faktiski viņiem ir taisnība, ka strādājošs cilvēks no visas algas nekad nemaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli. No algas vispirms paņem nost valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu, un tikai tad paliek summa, no kuras ņem nodokli. Taču pensionāriem neapliekamais minimums ir krietni lielāks nekā strādājošajiem, tāpēc ieturētā summa ir mazāka," Pensionāru federācijas priekšsēdētāja skaidro.

Šogad pensijām neapliekamais minimums ir 270 eiro. Nākamajā gadā tas sasniegs jau 300 eiro, 2021. gadā – 330 eiro. "Tā kā pilnībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atteikties nevar, var vienīgi uzlabot situāciju, pakāpeniski palielinot neapliekamo minimumu," uzskata A. Barča.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 10.jūnija numurā.

  • Lai aplūkotu avīzes "Kurzemes Vārds" digitālo versiju, lūdzu apmeklējiet liepajniekiem.lv pilno versiju!