Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

07.02.2019 Vairums jauniešu par savu darbības jomu nākotnē neminstinās  (17)

Šodien, 7.februārī, simtiem skolēnu ne vien no Liepājas, bet arī apkaimes skolām pulcējās Liepājas Latviešu biedrības namā, kur notika izstāde “Kur mācīties tālāk?”. Izstādi rīkoja Liepājas 6.vidusskola sadarbībā ar Liepājas Izglītības pārvaldi un tās mērķis ir pēc iespējas vairāk 9.līdz 12.klašu jauniešus iepazīstināt ar tālākizglītības iespējām. 

Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes eksperte jaunatnes un karjeras jautājumos Aelita Jankovska skaidro, ka šāds pasākums Liepājā notiek ne pirmo reizi. Aizsākums aktivitātei meklējams vairāku gadu pagātnē: “Pirms trim gadiem Liepājas Raiņa 6.vidusskolā tika noorganizēta izglītības iestāžu izstāde “Skola skolā”. Idejas autors bija skolas direktors Kārlis Strautiņš. Šoreiz, tāpat kā jau pagājušajā gadā, pasākuma galvenā rīkotāja ir Liepājas 6.vidusskolas karjeras konsultante Vineta Muskate.”

V.Muskate atzīst: Ir redzams, ka šāds pasākums ir nepieciešams. Jo te ir pieprasījumam atbilstošs piedāvājums – ne vien Latvijas augstskolas un koledžas, bet arī ārvalstu piedāvājumi. Viens ir, kad katra mācību iestāde ar saviem piedāvājumiem iepazīstina konkrētā skolā, bet pavisam kas cits, kad viss ir vienuviet.”

Šogad jaunums ir arī buklets, kurā izstādes apmeklētājiem skaidri redzams, pie kura galdiņa uzdot tieši sevi interesējošos jautājumus. “Jo jautāt ir pats galvenais, lai uzzinātu to, kas interesē,” tā V.Muskate, piebilstot, ka

šoreiz izstādē piedalās 27 tālākizglītības iestādes: “Ir gan koledžas un profesionālās izglītības iestādes un augstskolas, gan arī organizācijas, kas konsultē par studijām ārzemēs.”

Portāls novēroja, ka izstādē piedalās gan Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Nacionālie Bruņotie spēki un Liepājas Jūrniecības koledža, gan Liepājas mūzikas mākslas un dizaina vidusskola, Latvijas universitāte u.c.  

Vairums uzrunāto jauniešu atzina, ka savu ceļu nākotnē ir nosprauduši un ieradušies lūkot, kura mācību iestāde varētu būt piemērotākā.

Pāvilostas vidusskolas 9.klases audzēkne Ieva Šlangena Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžas stendā ārstes Sarmītes Milleres un 2.kursa studentes Anželikas Šavčenko sabiedrībā sniedza pirmo palīdzību – sirds masāžu un mākslīgo elpināšanu – manekenam, Viņa pastāstīja, ka savu nākotni saistīs ar medicīnu. Vai viņa būs medmāsa vai izmācīsies par ārsti, jauniete vēl nezina, bet viņa vēlas palīdzēt cilvēkiem.

Ar skaidru skatu nākotnē veras arī Liepājas 7.vidusskolas 10 klases skolnieces Sofija Matvejeva un Angelina Stonkus. Sofija atzīst, ka vēlas darboties informācijas tehnoloģiju lauciņā, bet vēl nav izlēmusi, kur studēs:

“Iespējams, došos ārpus Latvijas, ja angļu valoda būs pietiekami augstā līmenī. Visticamāk uz Dāniju, jo man šī valsts patīk. Tieši Dānijā redzu sevi nākotnē.”

Savukārt Angelinai tuvāka šķiet medicīna. Un viņa nav pieticīga: “Gribu būt ārste!”

Ievērojama interese ir par studiju iespējām Liepājas Jūrniecības koledžā un karjeru NBS. Karavīri smaida: dienēt armijā vēlas gan puiši, gan meitenes. 

Bet Liepājas 3.pamatskolas 9.klases skolnieks Igors Nasuļko ietērpies ūdenslīdēja kostīmā veic dažādus vingrinājumus, piemēram, pietupienus un atspiešanos. Viņš neslēpj, ka mācīsies Jūrniecības koledžā un būs jūrnieks: “Man tas patīk.”

Jūrniecības koledžas 4.kursa students Eduards Strautmanis, kurš drīz cer būt stūrmanis, palīdzot Igoram atbrīvoties no spectērpa, atzīst, ka izvēle nav no sliktākajām: “Labs atalgojums. Turklāt iespēja pasauli apceļot.”

A.Jankovska atzīst, ka vismaz puse jauniešu, sākot mācīties vidusskolā, jau zina, kas viņi nākotnē būs, kādā jomā veidos karjeru: “Ar katru gadu palielinās šādu jauniešu skaits. Jo ir tik daudz pasākumu skolās un ārpus izglītības iestādēm, ir tik daudz un dažādu piedāvājumu – izstādes, tikšanās, meistarklases un meistardarbnīcas, izbraucieni, viesošanās uzņēmumos.”

Viņa stāsta, ka daudz jauniešu savu izvēli izdara jau agri, vadoties no tā, kādā jomā darbojas viņu ģimenes locekļi: “Kad rīkojam nodarbības saistībā ar uzņēmējdarbību, jo uzņēmējdarbības veicināšana pilsētā ir prioritāte, daudz jauniešu piedalās. Ļoti daudzi tāpat piedalās skolēnu mācību uzņēmumu veidošanā. Tas liecina, ka iniciatīva nāk no ģimenes. Jo bieži dzirdams: labāk pats veidošu savu biznesu, nekā būšu darba ņēmējs.”

A.Jankovska uzsver, ka ļoti maz mūsdienās ir jauniešu, kuri, beidzot vidusskolu, vēl nav nosprauduši savu ceļu dzīvē: “Tālākizglītības datu bāzes apkopojums rāda, ka visvairāk jauniešu dodas studēt. Maz ir tādu, kuri izvēlas strādāt. Ja ir, tad vairāk Vakarskolu beigušie.”

Jautāta, vai bieži jaunieši pēc skolas beigšanas dodas uz ārzemēm, lai tur strādātu, viņa stāsta: “Pēdējo gadu laikā šādu jauniešu ir aizvien mazāk. Studijas ārzemēs gan izvēlas. Bet,

ja kāds pēc skolas dodas prom no Latvijas, tad visbiežāk tie ir gadījumi, kad jaunietis prom dodas pie vecākiem. Tā biežāk notiek pēc 9.klases. Un jaunietis tur turpina mācības.”

Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes eksperte jaunatnes un karjeras jautājumos uzskata, ka jaunieši un viņu vecāki ir sapratuši, ka izglītība ir vērtība: “Man personīgi nav nekas iebilstams pret to, ka jaunieši dodas ārpus Latvijas un veido tur karjeru. Pret esmu tikai tam, ka jaunietis aizbrauc uz ārzemēm un strādā melno darbu.”