Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā.

Turpināt Vairāk informācijas

liepajniekiem.lv

Pētertirgū vairums tirgotāju savu produkciju ievieto plastmasas maisiņā, bet ir arī izņēmumi. Un gardo "bulciņu" vari baudīt no papīra maisiņa.
Foto: Ruslans Šuļga

10.08.2019 Vienā kabacis, otrā – gurķis, trešajā – kāposts. Pēc tirgus apmeklējuma pilna māja plastmasas maisiņu  (49)

Pētertirgus ir viena no populārākajām iepirkšanās vietām Liepājā, kur dienā vidēji ierodas ap 1500 cilvēku. Tirgotāji preces ievieto plastmasas maisiņos, kastītēs un citos plastmasas iepakojumos. Vai plastmasu tirgū varētu aizstāt ar citiem iepakojumiem? Ir vairāki nomnieki, kurus var minēt, kā pozitīvus piemērus, taču tas neatsver šobrīd patērēto plastmasas daudzumu.

Kamēr neaizliegs, tikmēr lietos

Vienā no darba nedēļas dienām uz Pētertirgu portāls liepajniekiem.lv devās pēc pulksten diviem. Redzams, – lauku teritorijā tirgotāji visai ierasti preces ievieto plastmasas iepakojumos. Patīkama atšķirība ir vien avenes mazās kartona kastītēs. Bet turpat blakus esošās zemenes un mellenes – atkal ir plastmasas kārbiņās... Pārdevēja skaidroja: "Es ogas nepakoju. Šādi tās nāk oriģināli no ražotāja. No Polijas." Izrādās, ka kartona kastītēs ogas saglabājoties labāk, novērojusi tirgotāja. Nesasulojoties. Un pircēji ar šīm kartona kastītēm arī atgriežoties, un prasa atkal tajās iebērt ogas.

Kāda cita tirgotāja, kuras stendā dažādas saknes, kartupeļi un citi dārzeņi, uz portāla jautājumu, vai nav bijusi doma plastmasas maisiņu vietā izmantot kādu citu alternatīvu, atbildēja noliedzoši. "Mēs tomēr nē. Par to vairāk domā zemeņu audzētāji. Viņiem ir papīra kastītes, virsū savs uzraksts, sēž pirmajā rindā. Bet mums te... Atkal daudz būtu jāiegulda." Taču uz jautājumu,

vai ir skatīts, par cik, piemēram, papīra maisiņi izmaksātu dārgāk, tirgotāja sacīja, ka neesot pētījusi. Viņai šķiet, ka "tā varētu būt".

Vēl kāds cits tirgotājs atzīst, ka pagaidām nav apsvēris domu par pāreju uz alternatīvām. "Šeit diezin vai," teic vīrietis, norādot uz savu produkciju. "Varbūt papīra maisiņos varētu likt kādus sīkumus – burkānus, sīpolus." Taču kamēr nebūšot aizliegts izmantot plastmasas maisiņus, tikmēr tos izmantos. "Tie jau ir ērti: ras, ras, ieber un miers," uzskata vīrietis. Un par to tiek paņemti divi, trīs centi klāt pie pirkuma summas.

Savukārt kāda cita tirgotāja būtu gatava pāriet no plastmasas maisiņiem uz cita veida iepakojumu, taču neesot piedāvājuma ar adekvātām cenām. Viņa rāda uz galda novietotās pakas: katrā iekšā esot 1000 gabali plastmasas maisiņu. "Šis man maksāja trīs eiro, šis – divus eiro.

Ja man piedāvātu papīra maisiņu, kurš viens maksātu divus centus, es ņemtu.

Bet šāda piedāvājuma nav. It kā kaut ko grib mainīt, bet pretī tā vietā neko nedod."

Vairāki tirgotāji portālam liepajniekiem.lv norādīja: pircēji maisiņus pieprasot paši. "Es maisiņus cenšos nemaz nedot. Ja kāds paprasa, pajautāju, kādam nolūkam viņam vajag. Vecie cilvēki grib vienam burkānam, vienam kartupelim. Manuprāt, tas ir ļoti nesmuki. Jo dārzenis ir uz lauka audzis, un, salikti kopā, nekas taču slikts nenotiks," uzskata pārdevēja. Tie, kas nākot uz tirgu ar saviem maisiņiem, šādus lūgumus principā neizsaka. "Viņi nevairās, ka visu saliek vienā maisiņā," novērojusi tirgotāja.

Pozitīvas tendences var novērot tirgus Skārnī. Piemēram, nomnieks "Lotte Caffe", kur cep pīrādziņus, kēksiņus, plātsmaizes un citas gardas lietas, savu produkciju ievieto papīra maisiņos.

Pozitīvas tendences ir

SIA "Liepājas Pētertirgus" mārketinga menedžere Zane Osvalde norāda, ka ne tikai pieminētā ceptuvīte ir pozitīvs piemērs pārējiem nomniekiem. "Mājražotājs Rozenbergs, SIA Kuģenieki, kurš tirgo kūpinājumus, un Gunas Pričinas maizi iespējams iegādāties papīra iepakojumā. Ir vairāki mazie mājražotāji piena produktos, kuri ierodoties izvieto informāciju klientiem ar lūgumu ņemt līdzi savu trauku. Olu tirgotājs "Nīckrasti" piedāvā beziepakojuma produkciju vai arī iegādāties videi draudzīgu produkcijas ietvaru," pastāsta Z.Osvalde, un bilst, ka Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda nomniekus, vai izmantotais iepakojums atbilst pārtikas iepakojuma standartiem un prasībām.

Z.Osvalde norāda, ka

tirgus vienmēr ir bijis atvērts un pieejams pircējiem, kuri vēlas atteikties no dažāda veida iesaiņojumiem.

Un skaidro: "Tirgotāji piedāvā preces gan ražotāju iepakojumos, gan produkciju, kuru labprāt ievieto klienta traukos. Visi dārzeņi, augļi, gaļas izstrādājumi, piena produkti un kulinārija ir brīvi ievietojama klienta traukos vai maisiņos." Ikdienā esot novērojams, ka pircēji arvien vairāk iepērkas ar savu iesaiņojumu. Un šīs pozitīvas tendences esot vērojamas jau ilgāku laiku.

"Esam ar daudziem nomniekiem runājuši un ieteikuši neizmantot iepakojumu, kur tas nav vajadzīgs un arī izvēlēties alternatīvu plastmasas maisiņiem," teic Z.Osvalde. Un tirgotāji pēc viņu ziņām arī vēloties mainīt ieradumus. To esot atzinuši daudzi nomnieki.

"Šovasar lieliska sadarbība izveidojās augļu tirgotājiem ar stādu audzētājiem," atminas Z.Osvalde. "Augļi tika piegādāti nelielās koka kastītēs, kuras tika nodotas tālāk stādu tirgotājiem. Savukārt, klientam iegādājoties stādus, tie tika ievietoti šajās koka kastītēs un attiecīgi netika izmantoti plastmasas maisiņi.

Mēs, Pētertirgus administrācija, varam tikai ieteikt un apjautāties, taču nomnieki paši organizē savā uzņēmumā visus tirdzniecības procesus.

Nomnieki viens no otra pārņem labās prakses un veicina izmaiņas."